Ķīmijterapija [2]

Ķīmijterapija [2]

Ķīmijpreparāti Ķīmijpreparāti ir medikamenti, kas pamatā iedarbojas uz dažādām šūnas cikla fāzēm, pilnībā vai daļēji pārtraucot šūnu dalīšanos vai tās destruējot. Tāpēc tos sauc par citotoksiskiem (šūnai kaitīgiem vai toksiskiem) medikamentiem, bet pašu terapiju par citotoksisko terapiju jeb ķīmijterapiju. Šobrīd audzēju ārstēšanā lieto vairākus desmitus ķīmijpreparātu, un ik dienas tūkstošiem cilvēku visā pasaulē saņem kādu no šīs terapijas shēmām. Citotoksiskos līdzekļus var lietot vienus pašus (monoterapija) vai savā starpā kombinēt medikamentus ar atšķirīgu iedarbību uz šūnu ciklu. Ķīmijpreparāti vispārliecinošāk iedarbojas…

Read More Read More

Kāpēc slimība atkārtojas?

Kāpēc slimība atkārtojas?

Cilvēkiem, kuri ir pārcietuši vēzi, vienmēr pastāv slimības atjaunošanās risks, un tas ir biedējoši. Turklāt, salīdzinot ar veselo cilvēku populāciju, viņiem ir arī lielāks citas lokalizācijas audzēja attīstības risks. Pazīstu kādu vīru, kurš savā mūžā pārslimoja resnās zarnas, vairogdziedzera, nieru un ādas plakanšūnu vēzi un ir vēl joprojām dzīvs. Šādu piemēru ir daudz. Kāpēc tā notiek? Daļēji to varam skaidrot ar organisma predispozīciju (lielāku pieļāvību) uz audzēja attīstību, konkrētiem vides vai organisma faktoriem. Katrā ziņā statistika mums rāda, ka, piemēram,…

Read More Read More

Metastazēšanās [3]

Metastazēšanās [3]

Attālo hematogēno metastāžu veidošanās ir audzēja progresēšanas visdraudīgākā izpausme. Taču, neskatoties uz plašajiem pētījumiem par audzēju metastazēšanos citos audos un orgānos, tas, kāpēc un kā vēža šūna nokļūst asinsstraumē un kā notiek izšķiršanās starp limfogēno un hematogēno metastazēšanos, joprojām līdz galam tā arī nav noskaidrots.  Kāpēc vēža šūna tik ļoti grib ceļot? Kas viņu pamudina uz šādu rīcību? Kā viņa izvēlas savu nākamo mītnes vietu? Vēl XIX gadsimta otrā pusē Džeimss Pedžets (James Paget) ievēroja, ka dažādi audzēji izvēlas dažādus…

Read More Read More

Metastazēšanās [2]

Metastazēšanās [2]

Vairumā gadījumu (gandrīz 90%) tieši metastazēšanās un daudzu orgānu un audu piesārņojums ar vēža šūnām ir onkoloģisko slimnieku nāves iemesls. Tas ir daudz sarežģītāk nekā tikai viens vai vairāki mezgliņi aknās, plaušās vai smadzenēs. Metastazēšanās rezultātā ir izmainījusies visa organisma un daudzu tā sistēmu (tostarp metabolisma un imunitātes) funkcionēšana. Tādēļ arī metastātiskas slimības ārstēšana joprojām nav tik sekmīga, kā mēs to vēlētos. Limfātiskās izplatības ceļš Limfa (bezkrāsains šķidrums) nodrošina skābekļa, proteīnu, glikozes un arī pašu limfocītu transportu mūsu organismā. Tā…

Read More Read More

Metastazēšanās [1]

Metastazēšanās [1]

Metastazēšanās ir audzēja šūnu izplatība organismā uz attālāk esošiem audiem un orgāniem. Šis process iespējams vairākos veidos – tieši cauraugot kāda orgāna dabīgās robežas un ieaugot blakusorgānos vai izplatoties pa dabīgiem dobumiem, izplatoties pa limfātisko sistēmu vai asinsstraumi. Gadu gaitā ir mainījušies priekšstati par šī sarežģītā procesa etapu evolūciju. Sākotnēji domāja, ka vēzis ir lokāls process. Tam progresējot, šūnas aizceļo uz tuvākajiem reģionālajiem limfmezgliem un tikai vēlākās stadijās, pārraujot šo barjeru, izplatās uz attālākiem orgāniem. Šāda izpratne pamatoja audzēju un…

Read More Read More

Kam pievērst uzmanību? [1. daļa]

Kam pievērst uzmanību? [1. daļa]

Nereti cilvēki uzdod jautājumu: “Kā lai es iedomājos par vēzi, kādām sūdzībām pievērst uzmanību?” Diemžēl viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Šobrīd zināmi ap 200 dažādas lokalizācijas, ar dažādu augšanas un progresēšanas ātrumu, dažādu reakciju uz ārstēšanu un atšķirīgu prognozi audzēji. Tādēļ turpmāk tekstā pievērsīšos tām sūdzībām, par kurām, kā tas no pieredzes zināms, cilvēki neiedomājas kā par nopietnu veselības problēmu. Turklāt tas vienādi attiecas gan uz līdz šim veseliem cilvēkiem, gan uz cilvēkiem ar jau reiz pārslimotu vēža slimību….

Read More Read More

Quo vadis oncologia jeb cik tālu vēl līdz Mēnesim?

Quo vadis oncologia jeb cik tālu vēl līdz Mēnesim?

Runājot par nākotnes perspektīvām onkoloģijā, nevar nepieminēt divus būtiskus atspēriena punktus pagātnē. 1971. gada 23. decembrī ASV prezidenta Ričarda Niksona parakstītais Nacionālais Vēža akts paredzēja miljardiem vērtu “šunta budžetu” (bypass budget), lai, apejot liekas administratīvas procedūras, nauda efektīvāk taptu izmantota vēža apkarošanas dažādām aktivitātēm, tai skaitā jaunu metožu izstādē un ieviešanā. Pagāja 45 gadi, taču cilvēki joprojām slimo un mirst no vēža, lai arī cik emocionāli plašsaziņas līdzekļi nevēstītu par nepārtraukto progresu un zīmīgajiem sasniegumiem onkoloģijā. Gluži kā gaidot komunismu,…

Read More Read More

Cik ātri aug audzēji?

Cik ātri aug audzēji?

Nereti pacienti man taujā, cik sen jau viņos ir ieperinājusies ļaunā slimība un cik ātri tā attīstīsies turpmāk. Kāpēc viņi neko nav jutuši? Kāpēc analīzes it kā ir bijušas normālas? Kā tas var būt, ka pacients nav kavējies ar vizīti pie ārsta, bet slēdziens – ielaista slimība! Tiklab audzēja, tā arī normālos audos katrā konkrētā momentā dalīšanās jeb vairošanās fāzē esošo šūnu proporcija ir samērā neliela. Ja tas tā nebūtu, tad šūnu augšanas ātrums būtu vienkārši fenomenāli liels, un šūnu…

Read More Read More

Ne viss ir zelts, kas spoži spīd

Ne viss ir zelts, kas spoži spīd

Ne viss ir zelts, kas spoži spīd. (Tautas sakāmvārds) Dace Baltiņa Asoc.Prof., Dr.habil.med. Pamudinājumu šim rakstam deva pēdējā laikā uzvirmojušās kaislības ap vēža terapijas pierādījumos balstītām metodēm un to efektivitāti. Turklāt visaktīvākie viedokļu paudēji bija vai nu anonīmi blogeri, vai citu jomu speciālisti, kuri ar vēža pacientu ārstēšanu nekad nav nodarbojušies. Interesanti, cik ļoti reizēm cilvēki no malas izliekas zinošāki par ārstiem, īpaši, ja jāizsaka kādas kritiskas piezīmes. Taču, kur onkologi paši joprojām grēko pret patiesību? Pirmkārt, neinformējot pacientu par…

Read More Read More