Browsed by
Kategorijas: Pacientiem

Onkolītiskā viroterapija [2]

Onkolītiskā viroterapija [2]

Onkolītisko vīrusu ietekme uz imunitāti Onkolītisko vīrusu ietekme uz imunitāti sākta pētīt jau pagājušā gadsimta 60. gados. Onkolītisko vīrusu inducētā pret audzēju vērstā imūnsistēmas atbildes reakcija pēc aktīvas vīrusu replikācijas šobrīd uzskatāms par galveno veiksmīgas terapijas nosacījumu. Pacienti, kuriem onkolītiskās viroterapijas iespaidā uzlabojas imūnsistēmas atbildes reakcija, uzskatāmi par elitāriem respondentiem (atbildētājiem). Tiem arī sagaidāms visgarākais slimības regresijas periods. Tādējādi onkolītiskās viroterapijas jomā svarīgi ir analizēt un saprast tieši tos gadījumus, kuri kļuvuši par elitāriem respondentiem. Šo pacientu atšķiršana var būt…

Read More Read More

Ķīmijterapija [5]

Ķīmijterapija [5]

Vai ķīmijterapijas laikā jāievēro kāds īpašs režīms? Ķīmijterapija ir smaga slodze jūsu organismam – gan fiziski, gan emocionāli. Daļa pacientu šai laikā labprātāk atrastos stacionārā, citi ir ar mieru braukāt uz procedūrām no savām mājām, bet vēl citi turpina strādāt un ierasto dienas ritmu veiksmīgi apvieno ar ķīmijterapijas seansiem. Tā kā jūsu individuālā reakcija uz medikamentiem ir grūti prognozējama, tad arī iepriekš nevar pateikt, kā spēsit tikt ar šo ilgstošo terapiju galā. Turklāt var gadīties, ka pirmos kursus panesat labi…

Read More Read More

Ķīmijterapija [4]

Ķīmijterapija [4]

Ķīmijterapija var tapt uzņemta vai ievadīta ar visdažādākām metodēm, un to lielā mērā nosaka audzēja veids, tā izplatība un jūsu organisma vispārējais veselības stāvoklis. Parasti tas jau iepriekš ir izpētīts rūpīgi plānotos klīniskos pētījumos, kad tiek pārbaudīta ne tikai konkrētā medikamenta efektivitāte, bet arī drošība, panesamība, toksicitāte, optimālā deva, lietošanas režīms un audzēja veids, kam konkrētais medikaments ir vislabāk piemērots. Tāpat tiek pētīts arī tas, kā medikaments izplatās cilvēka organismā, cik ilgi tas cirkulē asinsstraumē, kur notiek tā metabolizēšanās, kā…

Read More Read More

Ķīmijterapija [1]

Ķīmijterapija [1]

Ķīmijterapija ir viens no sistēmiskās terapijas veidiem. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas jeb zāles pēc ievadīšanas pa asins straumi izplatās visā organismā. Ja operācija un apstarošana ir lokālas terapijas metodes, tad medikamentozā terapija jau ir sistēmiska jeb visu ķermeni skaroša terapija. Tradicionāli pacienti to sauc vienkārši par ķīmiju, taču šodien ir daudz un dažādu zāļu, kas atšķiras ne tikai pēc saviem darbības mehānismiem, bet arī pēc to uzbūves un iegūšanas ceļiem. Tādēļ nebūtu pareizi vienādot visas sistēmiskās terapijas iespējas ar…

Read More Read More

Kam stāstīt un kā runāt par savu diagnozi [1]

Kam stāstīt un kā runāt par savu diagnozi [1]

Pirmajā brīdī var gadīties, ka jums savu sāpi gribas izkliegt visai pasaulei, lai visi zin, kas ar jums ir noticis. Var būt arī tieši pretēji – jūs paniski baidāties, ka kāds to var uzzināt. Abas situācijas un to daudzās varietātes ir pilnīgi normālas reakcijas. Tās ir jūsu sajūtas, jūsu vēlmes un jūsu tābrīža izpratne, kā tam vajadzētu būt. Taču drīz vien jūs pārliecināsities, ka vislabāk savu slimību ir atklāt cilvēkiem, kas būs jūsu atbalsts, jūsu stiprā pils, pie kuras mūriem…

Read More Read More

Vēža slimnieka Golgātas ceļš

Vēža slimnieka Golgātas ceļš

Šai nodaļā parunāšu par mokošākajiem posmiem slimības gaitā. No pieredzes zinu, ka, jo sagatavotāks un zinošāks ir cilvēks, jo viņam ir vieglāk samierināties un tikt pāri priekšā stāvošajām grūtībām un vieglāk sākt ar kādu par tām runāt. Pirmā stacija – diagnoze Diagnozes uzzināšana ir reizē šoks, bailes, apjukums, neticība, izmisums, bezcerība… Katrā ziņā, cik cilvēku, tik dažādu sajūtu pārņem ikvienu, kurš pirmo reizi uzzin savu diagnozi. Tiesa, daļa pacientu to jau nojauta, un šī fakta apstiprinājums viņus nepārsteidza. Taču tas…

Read More Read More

Citi audzēju raksturojošie parametri [2]

Citi audzēju raksturojošie parametri [2]

Pēdējo 20 gadu laikā ievērojami paplašinājušās zināšanas audzēju molekulārajā bioloģijā. Tas savukārt ļāvis atklāt un izstrādāt virkni bioloģisko jeb molekulāro marķieru un klīniskā praksē pārliecināties par to lomu dažādu audzēju gadījumā. Nosacīti visus šo biomarķierus dala divās lielās grupās – prognozes un paredzes marķieros jeb rādītājos. Prognozes marķieri Prognozes marķieri ir rādītāji, kuri ļauj vērtēt iespējamo slimības gaitu un iznākumu, piemēram, atjaunošanās risku pēc standartterapijas pabeigšanas, kopīgās dzīvildzes (nodzīvoto laiku ar slimību) garumu. Šodien pieejami daudzi prognozes marķieri, kas dažādu…

Read More Read More

Citi audzēju raksturojošie parametri [1]

Citi audzēju raksturojošie parametri [1]

Vienā no iepriekšējiem blogiem rakstīju, kā saprast burtkopu TNM jūsu izrakstos. Tagad nedaudz iepazīstināšu ar citiem rādītājiem, kuri tāpat ir nozīmīgi terapijas taktikas izvēlē un kuru nozīmi svarīgi saprast. G jeb gradācija Agrāk biežāk lietoja jēdzienu audzēja diferenciācijas pakāpe. Šobrīd audzēja gradācija ir nedaudz plašāks jēdziens, kas atspoguļo to, cik lielā mērā audzēja audi atšķiras no normāliem attiecīgā orgāna audiem. Gradācija norāda arī uz to, cik ātri audzējs var augt un izplatīties. Dažādiem audzējiem gradācijas pakāpi raksturojošie lielumi var atšķirties….

Read More Read More

Biežākie mīti un puspatiesības par vēzi

Biežākie mīti un puspatiesības par vēzi

Mīts – vēzis ir nāves spriedums Cilvēki bieži ir pārliecināti, ka, ja saslimst ar vēzi, tad no šīs slimības noteikti arī nomirst. Jāņem vērā, ka šajā pieņēmumā lielu lomu spēlē arī katra personīgā pieredze. Varbūt kaut kad ir piedzīvots, kā slimo tuvs cilvēks, turklāt iespējams, ka šis slimnieks ilgstoši ir cīnījies par savu veselību un dzīvību, tomēr piedzīvojis sakāvi… Protams, gadījumi ir dažādi. Tomēr situācija pēdējos 20-30 gados ir pozitīvi mainījusies. Un ne tikai Amerikā vai attīstītajās Eiropas valstīs, bet…

Read More Read More

Metastazēšanās [3]

Metastazēšanās [3]

Attālo hematogēno metastāžu veidošanās ir audzēja progresēšanas visdraudīgākā izpausme. Taču, neskatoties uz plašajiem pētījumiem par audzēju metastazēšanos citos audos un orgānos, tas, kāpēc un kā vēža šūna nokļūst asinsstraumē un kā notiek izšķiršanās starp limfogēno un hematogēno metastazēšanos, joprojām līdz galam tā arī nav noskaidrots.  Kāpēc vēža šūna tik ļoti grib ceļot? Kas viņu pamudina uz šādu rīcību? Kā viņa izvēlas savu nākamo mītnes vietu? Vēl XIX gadsimta otrā pusē Džeimss Pedžets (James Paget) ievēroja, ka dažādi audzēji izvēlas dažādus…

Read More Read More