Browsed by
Autors: Notes Of Oncologist

Citi audzēju raksturojošie parametri [2]

Citi audzēju raksturojošie parametri [2]

Pēdējo 20 gadu laikā ievērojami paplašinājušās zināšanas audzēju molekulārajā bioloģijā. Tas savukārt ļāvis atklāt un izstrādāt virkni bioloģisko jeb molekulāro marķieru un klīniskā praksē pārliecināties par to lomu dažādu audzēju gadījumā. Nosacīti visus šo biomarķierus dala divās lielās grupās – prognozes un paredzes marķieros jeb rādītājos. Prognozes marķieri Prognozes marķieri ir rādītāji, kuri ļauj vērtēt iespējamo slimības gaitu un iznākumu, piemēram, atjaunošanās risku pēc standartterapijas pabeigšanas, kopīgās dzīvildzes (nodzīvoto laiku ar slimību) garumu. Šodien pieejami daudzi prognozes marķieri, kas dažādu…

Read More Read More

Citi audzēju raksturojošie parametri [1]

Citi audzēju raksturojošie parametri [1]

Vienā no iepriekšējiem blogiem rakstīju, kā saprast burtkopu TNM jūsu izrakstos. Tagad nedaudz iepazīstināšu ar citiem rādītājiem, kuri tāpat ir nozīmīgi terapijas taktikas izvēlē un kuru nozīmi svarīgi saprast. G jeb gradācija Agrāk biežāk lietoja jēdzienu audzēja diferenciācijas pakāpe. Šobrīd audzēja gradācija ir nedaudz plašāks jēdziens, kas atspoguļo to, cik lielā mērā audzēja audi atšķiras no normāliem attiecīgā orgāna audiem. Gradācija norāda arī uz to, cik ātri audzējs var augt un izplatīties. Dažādiem audzējiem gradācijas pakāpi raksturojošie lielumi var atšķirties….

Read More Read More

TNM klasifikācija

TNM klasifikācija

Šādu burtkopu ar papildus burtiņiem vai cipariņiem daudzi (ne visi) pamanīsiet savos izrakstos. Tā ir starptautiska audzēju anatomiska klasifikācija, kuras idejas autors pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākumā bija Pjērs Denuā (Denoix). Pirmo TNM klasifikāciju Starptautiskā Vēža izpētes organizācija publicēja 1968. gadā. Šobrīd apritē kopš 2018. gada 1. janvāra ir tās 8. redakcija, kaut Latvijā vēl joprojām strādājam ar iepriekšējo izdevumu. Klasifikācijas pamatā ir trīs raksturlielumi – audzējs, limfmezgli un metastāzes. Ir audzēji, kurus to augšanas īpatnību dēļ nevar klasificēt pēc…

Read More Read More

Kāpēc slimība atkārtojas?

Kāpēc slimība atkārtojas?

Cilvēkiem, kuri ir pārcietuši vēzi, vienmēr pastāv slimības atjaunošanās risks, un tas ir biedējoši. Turklāt, salīdzinot ar veselo cilvēku populāciju, viņiem ir arī lielāks citas lokalizācijas audzēja attīstības risks. Pazīstu kādu vīru, kurš savā mūžā pārslimoja resnās zarnas, vairogdziedzera, nieru un ādas plakanšūnu vēzi un ir vēl joprojām dzīvs. Šādu piemēru ir daudz. Kāpēc tā notiek? Daļēji to varam skaidrot ar organisma predispozīciju (lielāku pieļāvību) uz audzēja attīstību, konkrētiem vides vai organisma faktoriem. Katrā ziņā statistika mums rāda, ka, piemēram,…

Read More Read More

Biežākie mīti un puspatiesības par vēzi

Biežākie mīti un puspatiesības par vēzi

Mīts – vēzis ir nāves spriedums Cilvēki bieži ir pārliecināti, ka, ja saslimst ar vēzi, tad no šīs slimības noteikti arī nomirst. Jāņem vērā, ka šajā pieņēmumā lielu lomu spēlē arī katra personīgā pieredze. Varbūt kaut kad ir piedzīvots, kā slimo tuvs cilvēks, turklāt iespējams, ka šis slimnieks ilgstoši ir cīnījies par savu veselību un dzīvību, tomēr piedzīvojis sakāvi… Protams, gadījumi ir dažādi. Tomēr situācija pēdējos 20-30 gados ir pozitīvi mainījusies. Un ne tikai Amerikā vai attīstītajās Eiropas valstīs, bet…

Read More Read More

Metastazēšanās [3]

Metastazēšanās [3]

Attālo hematogēno metastāžu veidošanās ir audzēja progresēšanas visdraudīgākā izpausme. Taču, neskatoties uz plašajiem pētījumiem par audzēju metastazēšanos citos audos un orgānos, tas, kāpēc un kā vēža šūna nokļūst asinsstraumē un kā notiek izšķiršanās starp limfogēno un hematogēno metastazēšanos, joprojām līdz galam tā arī nav noskaidrots.  Kāpēc vēža šūna tik ļoti grib ceļot? Kas viņu pamudina uz šādu rīcību? Kā viņa izvēlas savu nākamo mītnes vietu? Vēl XIX gadsimta otrā pusē Džeimss Pedžets (James Paget) ievēroja, ka dažādi audzēji izvēlas dažādus…

Read More Read More

Metastazēšanās [2]

Metastazēšanās [2]

Vairumā gadījumu (gandrīz 90%) tieši metastazēšanās un daudzu orgānu un audu piesārņojums ar vēža šūnām ir onkoloģisko slimnieku nāves iemesls. Tas ir daudz sarežģītāk nekā tikai viens vai vairāki mezgliņi aknās, plaušās vai smadzenēs. Metastazēšanās rezultātā ir izmainījusies visa organisma un daudzu tā sistēmu (tostarp metabolisma un imunitātes) funkcionēšana. Tādēļ arī metastātiskas slimības ārstēšana joprojām nav tik sekmīga, kā mēs to vēlētos. Limfātiskās izplatības ceļš Limfa (bezkrāsains šķidrums) nodrošina skābekļa, proteīnu, glikozes un arī pašu limfocītu transportu mūsu organismā. Tā…

Read More Read More

Metastazēšanās [1]

Metastazēšanās [1]

Metastazēšanās ir audzēja šūnu izplatība organismā uz attālāk esošiem audiem un orgāniem. Šis process iespējams vairākos veidos – tieši cauraugot kāda orgāna dabīgās robežas un ieaugot blakusorgānos vai izplatoties pa dabīgiem dobumiem, izplatoties pa limfātisko sistēmu vai asinsstraumi. Gadu gaitā ir mainījušies priekšstati par šī sarežģītā procesa etapu evolūciju. Sākotnēji domāja, ka vēzis ir lokāls process. Tam progresējot, šūnas aizceļo uz tuvākajiem reģionālajiem limfmezgliem un tikai vēlākās stadijās, pārraujot šo barjeru, izplatās uz attālākiem orgāniem. Šāda izpratne pamatoja audzēju un…

Read More Read More

Slimības izplatība un audzēja stadija

Slimības izplatība un audzēja stadija

Tikpat svarīgi kā saprast savas slimības iespējamo gaitu un prognozi ir saprast, ciktāl tā ir izplatījusies, un vai tā ir izārstējama vai tikai apārstējama un ik pa laikam stabilizējama. Tāpat būtu jāsaprot jums piedāvātās terapijas mērķi – izārstēt, iespēju robežās piebremzēt slimības gaitu vai tikai atvieglot mokošus simptomus, tikpat kā neietekmējot slimības norisi. Nesaņemot godīgu atbildi uz šiem jautājumiem, jūs un jūsu tuvinieki nonāksiet tādās maldu krustugunīs, ka padarīs jūs par vieglu ēsmu jebkuriem brīnumu solītājiem, ieskaitot konvencionālās jeb tradicionālās…

Read More Read More

Slimības gaita

Slimības gaita

Līdz pat XX gadsimta sākumam vēzi tiešām varēja uzskatīt par akūtu slimību. Diagnostikas iespējas bija vājas, un pacients pie ārsta nonāca vēlu, parasti jau ar mokošiem simptomiem.  Arī ārstēšanas iespējas bija ierobežotas – vai nu radikāla ķirurģija, kas bieži slimības izplatības dēļ nebija iespējama, vai apstarošana. Tātad drīz vien pēc ārsta apmeklējuma pacients no šīs slimības nomira. Kopš tiem laikiem sabiedrībā joprojām dzīva ir doma par vēzi kā noteikti fatālu jeb nāvi nesošu slimību. Kas ir mainījies? Pēdējā pusgadsimta laikā…

Read More Read More