Browsed by
Autors: Notes Of Oncologist

Onkolītiskā viroterapija [3]

Onkolītiskā viroterapija [3]

Monoterapija ar onkolītiskiem vīrusiem Šobrīd pētījumi par vīrusiem norāda, ka gandrīz katrs vīruss un gandrīz visiem audzēju veidiem var ierosināt ļaundabīgo šūnu bojāeju. Pirmie pētījumi cilvēkiem datējami ar pagājušā gadsimta 40. gadu beigām, kad Alisei Mūrai pirmo reizi izdevās parādīt, ka vīrusiem piemīt onkolītiskas īpašības, tos ordinējot arī cilvēkiem ar dažādu lokalizāciju ļaundabīgiem audzējiem. Pēdējos gados pētīto vīrusu loks ir būtiski paplašinājies. Vairumā gadījumu pētījuma mērķis bija noskaidrot vīrusu lietošanas drošību, ietekmi uz efektivitāti un kopējo dzīvildzi. Tikai samērā nesenos…

Read More Read More

Onkolītiskā viroterapija [2]

Onkolītiskā viroterapija [2]

Onkolītisko vīrusu ietekme uz imunitāti Onkolītisko vīrusu ietekme uz imunitāti sākta pētīt jau pagājušā gadsimta 60. gados. Onkolītisko vīrusu inducētā pret audzēju vērstā imūnsistēmas atbildes reakcija pēc aktīvas vīrusu replikācijas šobrīd uzskatāms par galveno veiksmīgas terapijas nosacījumu. Pacienti, kuriem onkolītiskās viroterapijas iespaidā uzlabojas imūnsistēmas atbildes reakcija, uzskatāmi par elitāriem respondentiem (atbildētājiem). Tiem arī sagaidāms visgarākais slimības regresijas periods. Tādējādi onkolītiskās viroterapijas jomā svarīgi ir analizēt un saprast tieši tos gadījumus, kuri kļuvuši par elitāriem respondentiem. Šo pacientu atšķiršana var būt…

Read More Read More

Onkolītiskā viroterapija [1]

Onkolītiskā viroterapija [1]

Interese par vīrusu pielietojumu onkoloģijā radās jau XIX gadsimta vidū, iespaidojoties no vērojumiem, kad bezcerīgiem vēža pacientiem, saslimstot ar kādu akūtu infekcijas slimību ar drudzi, ļaundabīgais audzējs uz laiku regresēja. Pārsvarā šādus gadījumus novēroja jauniem cilvēkiem ar leikozēm un limfomām. Kaut arī novērotās remisijas bija īslaicīgas – vienu, divus mēnešus – un pilnīga izārstēšana no vēža tā arī netika dokumentēta, fakts pats par sevi bija gana intriģējošs, lai sāktos turpmākie pētījumi. Toreiz cilvēce pat vēl nezināja par vīrusu eksistenci. Vēsture…

Read More Read More

Ķīmijterapija [5]

Ķīmijterapija [5]

Vai ķīmijterapijas laikā jāievēro kāds īpašs režīms? Ķīmijterapija ir smaga slodze jūsu organismam – gan fiziski, gan emocionāli. Daļa pacientu šai laikā labprātāk atrastos stacionārā, citi ir ar mieru braukāt uz procedūrām no savām mājām, bet vēl citi turpina strādāt un ierasto dienas ritmu veiksmīgi apvieno ar ķīmijterapijas seansiem. Tā kā jūsu individuālā reakcija uz medikamentiem ir grūti prognozējama, tad arī iepriekš nevar pateikt, kā spēsit tikt ar šo ilgstošo terapiju galā. Turklāt var gadīties, ka pirmos kursus panesat labi…

Read More Read More

Ķīmijterapija [4]

Ķīmijterapija [4]

Ķīmijterapija var tapt uzņemta vai ievadīta ar visdažādākām metodēm, un to lielā mērā nosaka audzēja veids, tā izplatība un jūsu organisma vispārējais veselības stāvoklis. Parasti tas jau iepriekš ir izpētīts rūpīgi plānotos klīniskos pētījumos, kad tiek pārbaudīta ne tikai konkrētā medikamenta efektivitāte, bet arī drošība, panesamība, toksicitāte, optimālā deva, lietošanas režīms un audzēja veids, kam konkrētais medikaments ir vislabāk piemērots. Tāpat tiek pētīts arī tas, kā medikaments izplatās cilvēka organismā, cik ilgi tas cirkulē asinsstraumē, kur notiek tā metabolizēšanās, kā…

Read More Read More

Ķīmijterapija [2]

Ķīmijterapija [2]

Ķīmijpreparāti Ķīmijpreparāti ir medikamenti, kas pamatā iedarbojas uz dažādām šūnas cikla fāzēm, pilnībā vai daļēji pārtraucot šūnu dalīšanos vai tās destruējot. Tāpēc tos sauc par citotoksiskiem (šūnai kaitīgiem vai toksiskiem) medikamentiem, bet pašu terapiju par citotoksisko terapiju jeb ķīmijterapiju. Šobrīd audzēju ārstēšanā lieto vairākus desmitus ķīmijpreparātu, un ik dienas tūkstošiem cilvēku visā pasaulē saņem kādu no šīs terapijas shēmām. Citotoksiskos līdzekļus var lietot vienus pašus (monoterapija) vai savā starpā kombinēt medikamentus ar atšķirīgu iedarbību uz šūnu ciklu. Ķīmijpreparāti vispārliecinošāk iedarbojas…

Read More Read More

Ķīmijterapija [1]

Ķīmijterapija [1]

Ķīmijterapija ir viens no sistēmiskās terapijas veidiem. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas jeb zāles pēc ievadīšanas pa asins straumi izplatās visā organismā. Ja operācija un apstarošana ir lokālas terapijas metodes, tad medikamentozā terapija jau ir sistēmiska jeb visu ķermeni skaroša terapija. Tradicionāli pacienti to sauc vienkārši par ķīmiju, taču šodien ir daudz un dažādu zāļu, kas atšķiras ne tikai pēc saviem darbības mehānismiem, bet arī pēc to uzbūves un iegūšanas ceļiem. Tādēļ nebūtu pareizi vienādot visas sistēmiskās terapijas iespējas ar…

Read More Read More

Kam stāstīt un kā runāt par savu diagnozi [1]

Kam stāstīt un kā runāt par savu diagnozi [1]

Pirmajā brīdī var gadīties, ka jums savu sāpi gribas izkliegt visai pasaulei, lai visi zin, kas ar jums ir noticis. Var būt arī tieši pretēji – jūs paniski baidāties, ka kāds to var uzzināt. Abas situācijas un to daudzās varietātes ir pilnīgi normālas reakcijas. Tās ir jūsu sajūtas, jūsu vēlmes un jūsu tābrīža izpratne, kā tam vajadzētu būt. Taču drīz vien jūs pārliecināsities, ka vislabāk savu slimību ir atklāt cilvēkiem, kas būs jūsu atbalsts, jūsu stiprā pils, pie kuras mūriem…

Read More Read More

Vēža slimnieka Golgātas ceļš

Vēža slimnieka Golgātas ceļš

Šai nodaļā parunāšu par mokošākajiem posmiem slimības gaitā. No pieredzes zinu, ka, jo sagatavotāks un zinošāks ir cilvēks, jo viņam ir vieglāk samierināties un tikt pāri priekšā stāvošajām grūtībām un vieglāk sākt ar kādu par tām runāt. Pirmā stacija – diagnoze Diagnozes uzzināšana ir reizē šoks, bailes, apjukums, neticība, izmisums, bezcerība… Katrā ziņā, cik cilvēku, tik dažādu sajūtu pārņem ikvienu, kurš pirmo reizi uzzin savu diagnozi. Tiesa, daļa pacientu to jau nojauta, un šī fakta apstiprinājums viņus nepārsteidza. Taču tas…

Read More Read More

Vai ir iespējama spontāna izārstēšanās no vēža?

Vai ir iespējama spontāna izārstēšanās no vēža?

Pacientu mutvārdu folklorā ļoti dzīvīgi ir nostāsti par spontānas (nejaušas, neizskaidrojamas, ar ārstēšanu nesaistītas) izārstēšanās gadījumiem, kad šķietami uz nāvi slims pacients bez jelkādas mediķu iejaukšanās ar laiku atveseļojies un laimīgi nodzīvojis līdz sirmam vecumam. Cik skaisti, ja vien būtu reāli! Nereti tie ir gadījumi, kad vēža diagnoze nav bijusi precīzi noteikta, bet par to tikusi uzlūkota cita slimība. Tāpat katra ārsta praksē zināmi atsevišķi gadījumi, kad pacients pēc ilgākas nesekmīgas ārstēšanas pazūd no redzesloka, lai pēc pāris mēnešiem vai…

Read More Read More