Onkolītiskā viroterapija [3]

Onkolītiskā viroterapija [3]

Monoterapija ar onkolītiskiem vīrusiem

Šobrīd pētījumi par vīrusiem norāda, ka gandrīz katrs vīruss un gandrīz visiem audzēju veidiem var ierosināt ļaundabīgo šūnu bojāeju. Pirmie pētījumi cilvēkiem datējami ar pagājušā gadsimta 40. gadu beigām, kad Alisei Mūrai pirmo reizi izdevās parādīt, ka vīrusiem piemīt onkolītiskas īpašības, tos ordinējot arī cilvēkiem ar dažādu lokalizāciju ļaundabīgiem audzējiem. Pēdējos gados pētīto vīrusu loks ir būtiski paplašinājies. Vairumā gadījumu pētījuma mērķis bija noskaidrot vīrusu lietošanas drošību, ietekmi uz efektivitāti un kopējo dzīvildzi. Tikai samērā nesenos pētījumos analizēti arī imunitātes rādītāji, kas Latvijā tika pētīti vēl tālajos pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.

Onkolītisko vīrusu monoterapijai līdz šim bijušas dažādas sekmes. Iespējams, tas skaidrojams ar saimniekorganisma pretošanos vīrusu izplatībai un ātrākas to eliminācijas veicināšanu. Tāpat pieļaujams, ka pēc noteikta laika, ņemot vērā audzēju heterogenitāti, var attīstīties rezistence. Lai to pārvarētu, onkoloģijā bieži kombinē dažādas metodes ar atšķirīgu darbības mehānismu. Novērots, ka sinerģiska onkolītisko vīrusu un citu medikamentu kombinācija potencē audzēju iznīcinošo darbību, un šāda terapija ir pat efektīvāka.

Onkolītiskā viroterapija kombinācijā ar citām metodēm

Saskaņā ar 2016. gada ESMO kongresa izskanējušiem ziņojumiem, vīrusu terapija ir viens no virzieniem, ko paredz kā nākamo vilni jaunu pretvēža līdzekļu attīstībā. Kongresā vairākkārtīgi tika uzsvērts milzīgais baktēriju (atceramies kaut vai Viljama Koulija toksīnu!) un vīrusu potenciāls pretvēža terapijā. Mērķis nav radīt universālu vīrusu visiem vēžiem, bet gan attīstīt noteiktu onkolītisko viroterapiju konkrētiem audzējiem. Kombinējot ķīmijterapiju ar onkolītiskiem vīrusiem, palielinās to vēža šūnu iznīcinošais efekts. Lielo devu ķīmijterapija iznīcina lielāko daļu vēža šūnu, un vīrusam nav, kur ieperināties. Tādēļ šobrīd cerīgi tiek aplūkota vīrusu kombinācija ar zemo devu ķīmijterapiju, kad vairums vēža šūnu ir ķīmijterapijas aizkostas un tādēļ vieglāk pieejamas vīrusiem.

Ķīmijterapeitiskie līdzekļi kombinācijā ar onkolītiskiem vīrusiem ne tikai potencē citotoksisko efektu, bet var noņemt šķēršļus arī veiksmīgai onkolītisko vīrusu darbībai. In vitro prostatas vēža šūnu līnijās pētītas dažādas reovīrusu kombinācijas ar ķīmijterapeitiskiem līdzekļiem. Savukārt in vivo, kombinējot reovīrusu ar docetakselu, audzēja masa samazinājās, bet dzīvildze pagarinājās. To apstiprināja arī I un II fāzes klīniskie pētījumi par reovīrusa kombināciju ar karboplatīna un paklitaksela shēmu pacientiem ar izplatītiem audzējiem un atsevišķai grupai ar galvas un kakla daļas metastātiskiem audzējiem. Šāda kombinācija bija ne tikai labi panesama, bet arī uzrādīja pārliecinošu dzīvildzes pagarinājumu.

Kontrolpunktu inhibitorus ar labām sekmēm lieto dažādu audzēju terapijā, ieskaitot melanomu. Parādās aizvien jauni ziņojumi arī par to, ka onkolītiskie vīrusi regulē PD-1/PD-L1 ekspresiju uz vēža šūnu virsmas un tādēļ būtu mērķtiecīgi šos medikamentus kombinēt. Nesen klajā nācis pētījums ar cerīgiem rezultātiem, kombinējot T-VEC ar anti-CTLA-4 antivielām, kam seko III fāzes pētījums par T-VEC pievienošanu anti-PD-1 antivielām. Tāpat pētījumi sākti arī ar koksaki ģenētiski nemodificētā vīrusa preparāta CAVATAC kombinācijām ar dažādiem kontrolpunktu receptoru inhibitoriem.

Zināms, ka daži onkolītiskie vīrusi ietekmē angioģenēzi, lai uzlabotu audzēju vaskulāro permeabilitāti (caurlaidību). Tādējādi vienlaikus angioģenēzes inhibitoru ordinācija var negatīvi ietekmēt onkolītiskā vīrusa darbību. Visbeidzot, organisma imūnsistēmas reakcijas modulācija ar ķīmijpreparātiem var būt pretrunā ar onkolītiskā vīrusa terapeitisko iedarbību. Tā kā ķīmijterapeitiskie līdzekļi joprojām ieņem būtisku lomu audzēju ārstēšanā, tad saprotami ir arī mēģinājumi tos kombinēt ar dažādiem vīrusiem.

Pēdējos gados palielinās gan pētījumu, gan publikāciju skaits par onkolītisko vīrusu kombināciju ar citām imūnterapijas metodēm un pat ar apstarošanu. Šķiet, izskatās, ka vīrusiem gaidāms būtisks nozīmīguma pieaugums.

Comments are closed.