Ķīmijterapija [5]

Ķīmijterapija [5]

Vai ķīmijterapijas laikā jāievēro kāds īpašs režīms?

Ķīmijterapija ir smaga slodze jūsu organismam – gan fiziski, gan emocionāli. Daļa pacientu šai laikā labprātāk atrastos stacionārā, citi ir ar mieru braukāt uz procedūrām no savām mājām, bet vēl citi turpina strādāt un ierasto dienas ritmu veiksmīgi apvieno ar ķīmijterapijas seansiem. Tā kā jūsu individuālā reakcija uz medikamentiem ir grūti prognozējama, tad arī iepriekš nevar pateikt, kā spēsit tikt ar šo ilgstošo terapiju galā. Turklāt var gadīties, ka pirmos kursus panesat labi un problēmas rodas vēlāk vai arī otrādi.

            Atpūtieties.

Ķīmijterapijas laikā daudzi pacienti sūdzas par nogurumu, kas liedz ne tikai baudīt dzīvi, bet arī tikt galā ar ikdienas aktivitātēm. Noguruma iemesli šai laikā var būt vairāki – nepietiekami ilga atpūta (miegs), stress, medikamentu cīņa ar audzēja šūnām un organisma centieni atveseļot cietušās veselās šūnas vai atjaunot bojā gājušās, kas ir ļoti energoietilpīgs process, nepietiekams uzturs (šķebināšana, vemšana), ķīmijterapijas radīta anēmija (eritrocītu skaita samazinājums) vai leikopēnija (leikocītu skaita samazinājums, kas apdraud jūsu organisma aizsargspējas pret infekciju). Tādēļ ķīmijterapijas laikā netēlojiet varoni un necentieties apdarīt visus mājas darbus vai turpināt iepriekšējo darba slodzi. Ieklausieties savā organismā un, ja jūtieties noguris, tad nevis nododieties pašpārmetumiem par neizdarītiem darbiem, bet atpūtieties. Tas nozīmē ne tikai pilnvērtīgu nakts mieru, bet arī atpūtu pa dienu, iespējams pat vairākas reizes dienā. Runājiet par to ar saviem tuviniekiem un darba kolēģiem, lai nerastos nevajadzīgi pārpratumi. Ķīmijterapija jūsu organismam ir ļoti smaga papildu slodze, tādēļ tas ir pelnījis pienācīgu atpūtu. Jūsu enerģētiskie resursi nav bezgalīgi, un tos nevajadzētu iztērēt jau pašā terapijas sākumā. Taujājiet savam ārstam pēc miega līdzekļiem, kādiem nomierinošiem līdzekļiem, kā arī meklējiet citas iespējas (relaksācija, joga, aromterapija, adatterapija u.tml.). Neaizmirstiet arī par kustībām (ciktāl jums tās sagādā baudu, nevis rada papildu nogurumu) un svaigu gaisu (guliet pie atvērta loga, biežāk vēdiniet telpas). Jau iepriekš apspriedieties ar tuviniekiem, kuri no viņiem varētu palīdzēt pieskatīt bērnus, izvadāt viņus, iepirkties, gatavot ēst, veikt lielākus uzkopšanas darbus (tīrīšana, veļas mazgāšana, gludināšana, citi saimnieciski darbi). Terapijas laikā jums nepieciešams saudzējošs režīms un atpūta tik, cik jūtat, ka jums to vajag.

            Labi un kārtīgi ēdiet.

Tā ir ne tikai viena no baudām, bet arī esenciāla ikdienas nepieciešamība. Ķīmijterapijas laikā var mainīties garšas un smaržu uztvere, var parādīties šķebināšana un/vai vemšana, caureja, mutes gļotādas un arī pārējā gremošanas trakta gļotādas iekaisums. Tas viss dažādā veidā ietekmēs jūsu uzturi. Visbiežāk par šķebināšanu vai pat vemšanu pacienti sūdzas pirmajās dienās pēc ķīmijterapijas. Tas ir grūts laiks gan pašam pacientam, gan tuviniekiem. Cilvēkam vienkārši ir tik slikti, ka gribas sarauties čokurā un nolīst no visas pasaules. Gadās, ka cilvēks pat nejūt izsalkumu. Parasti pacientiem ordinē kādus pretvemšanas līdzekļus no vienkāršiem iekšķīgi lietojamiem līdz sistēmā ievadāmiem. Situāciju tāpat atvieglo arī dezintoksikācijas sistēmu izpilināšana kaut vai pirmajās pāris dienās pēc ķīmijterapijas līdzekļu ievadīšanas. Nereti pacienti ir iebiedēti, ka lūk tā jau varot visu ķīmiju izskalot ārā. Tā nav tiesa. Savu mērķi šie medikamenti sasniedz un tur iedarbojas dažu stundu laikā. Pēc tam medikamentu skaldprodukti, toksīni un beigtās šūnas ir jāizvada ārā. Taujājiet par to savam ārstam. Ja sūdzības ir ļoti izteiktas, pretvemšanas līdzekļus labāk paturēt zem mēles vai lietot tos injekciju veidā. Taču jums pilnīgi noteikti ir jāēd, jo tikai ar uzturu jūs varat uzņemt nepieciešamās uzturvielas, lai organismam palīdzētu un neiestātos kādu svarīgu vielu deficīts. Latvijā ir ļoti labi sagatavoti uztura speciālisti. Griezieties pie viņiem pēc padoma un kopīgi izstrādājiet plānu kā optimāli sabalansēt jūsu ēdienkarti šai laikā. Lūdzu, uzticieties šiem speciālistiem, jo paši onkologi un arī ģimenes ārsti var nebūt gana kompetenti. Ja jūsu tuvinieki taujā, kā jums palīdzēt – lūdziet viņus noorganizēt jums konsultāciju pie uztura speciālista. Nekādā gadījumā nesamierinieties ar sakramentālo frāzi – jā, tā var būt, gan pāries. Jūs tikai zaudēsit laiku. Svarīgi ir sekot jūsu ķermeņa masas indeksam, svara pārmaiņām un novērtēt konkrētu uzturvielu deficīta risku ķīmijterapijas laikā. Daudz var palīdzēt medikamenti – apetītes stimulatori, pretvemšanas un pretcaurejas līdzekļi, medikamenti aizcietējumu mazināšanai, pretsāpju līdzekļi un steroīdi, taču neviens no šiem līdzekļiem nenodrošinās esenciāli svarīgo uzturvielu uzņemšanu, tādēļ ēšanai ķīmijterapijas laikā ir ļoti liela nozīme. Līdz šim neesmu literatūrā atradusi konkrētas diētas vēža slimniekiem ķīmijterapijas laikā. Dažādu valstu speciālisti piedāvā atšķirīgas rekomendācijas, tādēļ labāk šai jautājumā paļauties uz uztura speciālistu. Jārīkojas ar apziņu, ka jānodrošina ne tikai pietiekams kaloriju daudzums, bet arī olbaltumu un mikroelementu uzņemšana, tādēļ ar apjomu vien ir par maz. Svarīgi ir paši produkti un to apstrāde, lai tie būtu ne tikai garšīgi un lieki nekairinātu jūsu ožu, bet arī, lai ēdieni būtu viegli pagatavojami un ērti lietojami. Piemēram, ēdienu sagataves varat jau iepriekš sasaldēt, lai brīžos, kad nemaz negribas iet uz virtuvi kaut ko gatavot, tie būtu tūliņ pieejami un uzsildāmi. Ķīmijterapija nav īstais brīdis, lai apzināti tievētu. Sīkāk par to rakstīšu vēl arī sadaļā Kā sadzīvot ar savu slimību.

            Rakstiet dienasgrāmatu.

Tā palīdzēs jums ne tikai labāk orientēties savā slimības gaitā, bet, kā man ir stāstījuši pacienti, šai rakstīšanai ir arī nepārprotams terapeitisks efekts. Tas, kas ir uzlikts uz papīra, savā ziņā ir ticis no jums laukā. Dienasgrāmata palīdzēs jums arī precīzāk norādīt uz savām šaubām, neskaidrībām, precīzāk izstāstīt ārstam, ko esat ievērojis vai sajutis. Bieži vien cilvēks atnāk uz vizīti un ir tik apmulsis, ka pat aizmirst pajautāt būtiskus jautājumus. Ja līdzi ir dienasgrāmata, mūsu saruna kļūst saturīgāka. Neviens ārsts nevar uzminēt, kas pacientu nomāc. Tādēļ esiet uzstājīgāki. Jau mājās uzrakstiet, ko gribat ārstam pajautāt. Dienasgrāmatā ierakstiet ne tikai vizīšu datumus, laikus, kad jums jāierodas uz konkrētiem izmeklējumiem, bet arī lietoto zāļu nosaukumus un devas, kā arī jūsuprāt novērotās blaknes. Dienasgrāmatai uzticiet savas bažas, sāpes, bēdas, pārdzīvojumus un noteikti arī priekus, lietas, kas jums patika, ko izlasījāt, noklausījāties un tamlīdzīgi. Dienasgrāmatas rakstīšanai ir arī nomierinošs efekts, un daudzi to atzīst. Problēma galvā, kas izlikta uz papīra, kļūst mazāk traumējoša.

            Lasiet grāmatas un žurnālus.

Daudzi pacienti man ir teikuši, ka ķīmijterapijas laikā jutušies tik slikti, ka par grāmatu lasīšanu nemaz nav domājuši. Piekrītu, taču viņu dzīvē noteikti ir bijuši brīži, kad nodošanos drūmām apcerēm varētu nomainīt ar grāmatterapiju. Lasiet kaut ko vieglu, aizraujošu, smieklīgu. Sižetam nav nozīme. Nozīme ir tam, ka spējat kaut uz brīdi atslēgties. Tāpat Latvijā ir pieejams plašs žurnālu klāsts, kuros nereti tiek risinātas arī vēža slimniekiem interesējošas tēmas. Miniet krustvārdu mīklas vai risiniet sudoku. Labs padoms tuviniekiem, kā iepriecināt savus vēža slimniekus, ir pirkt vai abonēt kādus žurnālus. Varbūt jums mājās ir sakrājusies sen izlasīta prese, kas pacientam var dāvāt interesantus lasīšanas brīžus.

            Rodat prieku dažādos vaļaspriekos.

Ja ne nu gluži ķīmijterapijas laikā, tad mājās noteikti, atrodiet sev veidu, kā nodarbināt rokas, lai atbrīvotu prātu. Tā var būt adīšana, izšūšana, pērļošana, tamborēšana, sīkplastika, dekupāža. Kā labu laika kavēkli es vēl ieteiktu fotoalbumu sakārtošanu, memuāru rakstīšanu, īpaši par bērnības un skolas gadiem, dzimtas ciltskoka pētīšanu un sakārtošanu. Varat griezties pie mākslas terapeita vai internetā sameklēt dažādus pulciņus, kopas, mūžizglītības iespējas. Daži pacienti man ir stāstījuši kā apguvuši jaunas lietas, piemēram, grāmatu restaurēšanu, makramē, pērļošanu, un tas kļuvis par dziedinošu vaļasprieku. Ļoti labi piedāvājumi rodami vietnē Pinterest, kas sniedz visdažādākos padomus, idejas un risinājumus, kas turklāt mēdz būt arī ļoti uzskatāmā veidā soli pa solim nofilmēti.

            Klausieties mūziku.

Laba, jūsu ausij tīkama mūzika spēj darīt brīnumus. Ne velti pastāv mūzikas terapijas metode (Latvijā ir pat šādi speciālisti), kas ļauj atslēgties, nomierināties, ieslīgt tādā kā vieglā transā vai vienkārši izjust baudu. Jau rakstīju, ka uz ķīmijterapijas seansiem varat ierasties ar savu pleijeri vai mobilo viedierīci un austiņām. Taču mūzika var skanēt fonā arī mājās vai darba vietā. Ideālā gadījumā jūsu fonotēkā vajadzētu būt mūzikai visādiem garastāvokļiem un dažādām dienas stundām. Lūdziet palīdzību tuviniekiem un, ja iespējams, mūzikas terapeitam. Vecumam te nav nozīmes. Katrai paaudzei ir sava gaume, gluži tāpat, kā katram cilvēkam individuāli. Vienam palīdzēs Bahs, citam smagais metāls, un jums nav jājūtas vainīgam, ka sevi izklaidējat ar folkroku Mocarta vietā. Mūzikas terapija ir viena no integratīvās (visdažādāko metožu kombinācija) terapijas sadaļām. Mūzikas terapija ir mērķtiecīgi pētīta vēža slimniekiem un izrādās, ka tai ir pierādīts pozitīvais efekts. Mūzika mazina spriedzi un uzlabo omu, nomierina un palīdz arī sāpju un aizdusas gadījumos. Pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem izrādījās, ka mūzika palielina dabīgo galētājšūnu (naturālo killeru) skaitu, kas ir svarīgs imūnsistēmas elements. Te labāk izvēlēties mierīgu mūziku (klasiskā, pāna flautas, ģitāras u.c.). Mūzikai noteikti nevajadzētu jūs tracināt vai atsaukt atmiņā kādus nepatīkamus gadījumus. Taču pacienti man ir teikuši, ka, piemēram, Bolero ritms viņus tīkami mobilizē. Katram savs. Mūzikai jūs ir jāieaijā, nevis jāsatrauc. No sirds iesaku sameklēt kādu mūzikas terapeitu, pat, ja esat muzikāli izglītots. Terapeits jums palīdzēs sameklēt piemērotāko skaņdarbu, varēsiet arī kopīgi pamuzicēt.

            Skatieties filmas un izrādes.

Tas var būt labs laika īsināšanas veids ne tikai ķīmijterapijas seansu laikā, bet arī starplaikos mājās. Varat skatīties viens vai ar kādu kopā. Taujājiet saviem tuviniekiem par iespējām filmas nomāt vai lejupielādēt. Tās var būt dabas filmas, filmas par dzīvniekiem, dažādām kultūrām. Latviešu valodā daudz labu raidījumu, izrāžu un filmu pieejams www.lsm.lv arhīvā. Tāpat ļoti rosinoši ir ceļojumi pa pasaules muzeju krātuvēm, ko piedāvā viņu mājaslapas. Tāpat izrāžu cienītājiem ir iespēja noskatīties ne tikai pasaulslavenu izpildītāju koncertu ierakstus, bet arī pilnās izrādes. YouTube šai ziņā sniedz ļoti plašas iespējas. Lūdziet palīdzību saviem tuviniekiem.

            Rakstiet nākotnes plānus.

Kad saku to pacientiem, nereti viņi to uztver sāpīgi, jo daudzi domā, ka nākotnes viņiem nav. Taču tas nav tiesa. Nākotne, tuvāka vai tālāka, ir pilnīgi visiem. Te ļoti svarīgi ir mobilizēt sevi šādām domām. Tas var būt sen neredzētu draugu vai radu apciemojums, bērnības taku apceļošana, konkrētu citu lietu paveikšana. Gadās, ka cilvēki ir pat pateicīgi par šādu ierosinājumus, kas viņiem pat nav ienācis prātā. Kaut kādā mērā nākotne ir arī savu juridisko un finansiālo lietu sakārtošana. Atceros Jūrmalas klīnikā man kāds pacients (klavierpedagogs) no Anglijas stāstīja, ka visas savas mantiskās lietas esot nokārtojis, un pat rūpīgi izplānojis savu bēru ceremoniju, un tagad ar padarīta darba sajūtu varot baudīt dzīvi, kas atlikusi. Latvijā ar tik drosmīgu atzīšanos neesmu saskārusies, taču, kāpēc tas nevarētu būt kā priekšlikums. Pie nākotnes plāniem varētu piederēt arī iztēlošanās, kādam vajadzētu izskatīties jūsu dārzam, mājai, dzīvoklim, un kādas prasmes vai vaļaspriekus vēl vēlētos apgūt.

            Spēlējiet spēles.

Arī tas ir veids, kā pavadīt laiku kopā ar saviem tuviniekiem, kā atslēgties no domām par slimību. Tās var būt kārtis, šahs, dambrete, cirks vai riču-raču. Mūsdienās tāpat ir pieejams milzīgs klāsts ar visdažādākām galda spēlēm. Spēles turklāt var būt brīnišķīgs vienojošs laika kavēklis ar bērniem vai mazbērniem. Ļoti labs veids, kā koncentrēties pilnīgi kaut kam citam ir pužļu likšana. Reiz kāda paciente man stāstīja, ka ķīmijterapijas laikā esot izvirzījusi sev uzdevumu salikt puzli ar 5000 gabaliņiem. Kad tas bijis izdarīts, pirkusi nākamo un iegājusi tādā azartā, ka aizmirsusi par slimību. Ne katram šī nodarbe derēs, taču ir daudz citu. Tā reizē var būt arī lieliska dāvana jūsu slimajam tuviniekam. Tāpat kā attēlu izšūšana, mandalu krāsošana vai citi līdzīgi darbiņi.

            Izvairieties no saules.

Ļoti daudziem ķīmjpreparātiem piemīt fotosensibilizējoša un fototoksiska iedarbība. Proti, ķīmijterapijas laikā jūsu āda var pastiprināti reaģēt uz ultravioleto starojumu un pārmērīgi iedegt. Šādu nevēlamu efektu var radīt atsevišķi medikamenti (5-fluoruracils, metotreksāts, vinblastīns, docetaksels, doksorubicīns, etopozīds, gemcitabīns u.c.) vai jo īpaši to kombinācijas, kas šo toksisko efektu var pastiprināt. Šāda reakcija var saglabāties visu ķīmijterapijas laiku un pēc tās pabeigšanas pakāpeniski izzust. Tādēļ ievērojiet drošības pasākumus, kas jūs var pasargāt no pastiprinātas saules staru ietekmes. Iespēju robežās centieties neuzturēties saulē no plkst. 10.00 rītā līdz apmēram pieciem pēcpusdienā. Valkājiet atbilstošu ķermeni sedzošu apģērbu, cepuri un brilles. Lietojiet saules aizsargkrēmu ar augstu aizsardzības indeksu (piemēram, 50). Noteikti aizmirstiet par solārijiem. Ādas apdegums patiesībā ir ļoti plašs iekaisums, kura mazināšanai organisms mobilizē savus resursus, tādēļ to var pietrūkt jūsu cīņai ar vēzi. Tāpat izvairieties no karstām telpām vai atrašanās ārā lielā karstumā. Arī tas var papildus jūs nogurdināt.

            Vai drīkst lietot vitamīnu preparātus un uztura bagātinātājus?

Tādu jautājumu bieži nākas dzirdēt no pacientiem gan ķīmijterapijas laikā, gan pēc tās pabeigšanas. Ir ļoti maz labi plānotu pētījumu, kas sniegtu atbildi uz šo jautājumu. Pastāv novērojumi, ka vitamīni un antioksidanti var negatīvi ietekmēt sagaidāmo ķīmijterapijas efektu. Piemēram, lielas C vitamīna devas mazina tamoksifēna efektivitāti pacientēm ar krūts vēzi. Tanī pašā laikā ir citi novērojumi, kas liecina par vitamīnu un uztura bagātinātāju pozitīvo guvumu, mazinot blaknes. Cita lieta, vai šos līdzekļus lietot pēc terapijas pabeigšanas. Taču vairums onkologu rekomendē labi pārdomātu un sabalansētu uzturu, kas nodrošinās visas organismam nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus, minerālvielas un dabīgos antioksidantus. Vismaz ķīmijterapijas laikā noteikti.

Comments are closed.