Ķīmijterapija [2]

Ķīmijterapija [2]

Ķīmijpreparāti

Ķīmijpreparāti ir medikamenti, kas pamatā iedarbojas uz dažādām šūnas cikla fāzēm, pilnībā vai daļēji pārtraucot šūnu dalīšanos vai tās destruējot. Tāpēc tos sauc par citotoksiskiem (šūnai kaitīgiem vai toksiskiem) medikamentiem, bet pašu terapiju par citotoksisko terapiju jeb ķīmijterapiju. Šobrīd audzēju ārstēšanā lieto vairākus desmitus ķīmijpreparātu, un ik dienas tūkstošiem cilvēku visā pasaulē saņem kādu no šīs terapijas shēmām. Citotoksiskos līdzekļus var lietot vienus pašus (monoterapija) vai savā starpā kombinēt medikamentus ar atšķirīgu iedarbību uz šūnu ciklu. Ķīmijpreparāti vispārliecinošāk iedarbojas uz šūnām, kuras ātri dalās. Tādas diemžēl ir ne tikai vēža, bet arī liela daļa veselo šūnu – dzimumšūnas, asinsrades šūnas, gļotādu un matu folikulu (sīpoliņa) šūnas. Tādēļ, iznīcinot vai bremzējot audzēja šūnas, cieš arī veselās. Taču ir audzēji, kuri aug ļoti lēni un to šūnu īpatsvars, kuras aktīvi dalās ir neliels. Tādos gadījumos viena pati ķīmijterapija var nebūt veiksmīga un var radīt vairāk blakņu nekā reālu terapeitisko efektu.

Diemžēl neviens no mūsdienās pieejamiem citotoksiskiem līdzekļiem savā darbībā nav tik selektīvs, lai iznīcinātu tikai un vienīgi audzēja šūnas. To terapeitiskās darbības platums ir ļoti šaurs. Nedaudz palielināsim devas un attīstīsies nopietnas blaknes, savukārt devas samazinot, varbūt būs mazāk blakņu, bet nav izslēgts arī mazāks efekts uz vēža šūnām. Daudzos gadījumos ārstiem ir pieredze, kādas komplikācijas sagaidāmas, lietojot tos vai citus medikamentus. Taču gadās, ka novēro pavisam negaidītas un reti sastopamas blaknes. Iepriekš to nevar paredzēt.

Visus ķīmijpreparātus var iedalīt vairākās grupās. Alkilējošās vielas ir pirmās ķīmiskās substances, kuras sākotnēji ieguva no iprīta (sinepju gāzes). Tās tiešā veidā bojā šūnu DNS jebkurā cikla fāzē. Alkilējošās vielas darbojas arī mazākās devās, un tās vienādi labi var lietot ļoti daudzu audzēju ārstēšanā. Toksiskā ietekme uz asinsrades šūnām ir devasatkarīga. Alkilējošās vielas darbojas ne tikai citotoksiski, bet tās var būt arī teratogēnas (kaitīgi ietekmēt augli) un karcinogēnas (citus audzējus ierosinošas). Novērots, ka, medikamentus lietojot lielās devās, iespējama leikozes attīstība, ko parasti novēro pēc 5-10 gadiem. Pie šo medikamentu grupas pieskaitāmi nitrogēnmustardi (ciklofosfāns, ifosfamīds u.c.), nitrozourea preparāti (karmustīns, lomustīns u.c.), aziridīni (tiotefa, mitomicīns C u.c.), platīna savienojumi (oksaliplatīns) un virkne citu medikamentu (prokarbazīns, dakarbazīns, temozolamīds u.c.).

Antimetabolīti, atgādinot dabīgos purīnus un pirimidīnus, šūnas cikla S fāzes laikā konkurējoši inkorporējas DNS un RNS, un tādējādi traucē šūnas dalīšanos. Antimetabolīti nomāc specifiskus šūnu metabolisma patoģenētiskos posmus – DNS normālu sintēzi bloķējot šūnu replikāciju (dalīšanos) un ierosinot šūnas nāvi. Šīs grupas medikamenti zināmi jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākuma, un tiem pieskaitāmi folskābes antagonisti (metotreksāts un pemetrekseds), purīnu antagonisti (merkaptopurīns), pirimidīna antagonisti (5-fluoruracils, kapecitabīns) un virkne citu antagonistu (tegafūrs, gemcitabīns, fludarabīns u.c.).

Mikrotubulus saistošās vielas. Mikrotubuli ir mitotiskā vārpsta esenciāli elementi, kas nodrošina mitozes procesu un citas norises šūnās. Bojājot mitotisko vārpstu, tiek bloķēta mitoze jeb šūnu dalīšanās. Tādēļ šos medikamentus vēl sauc arī par mitotiskā vārpsta bloķētājiem vai mitotiskām indēm. Pie šīs grupas medikamentiem pieder vairākas plaši lietotas zāles. Mazās kapmirtes (Vinca minor) alkaloīdi ir pamatā vinkristīnam, vinblastīnam un vinorelbīnam. Bez šūnas cikla bloķēšanas tiem piemīt arī angioneoģenēzi bloķējoša darbība. Vinkristīnam raksturīgā neirotoksicitāte (toksiska iedarbība uz nervu šķiedrām) ir atkarīga no devas un medikamenta lietošanas ilguma. Pacientiem var novērot motorisko  disfunkciju, autonomo neiropātiju ar aizcietējumiem, urīna aizturi, hipertensiju, kā arī ģīboņus un redzes traucējumus. Neviens ārsts iepriekš nevar pateikt, vai jums noteikti attīstīsies šīs blaknes, vai nē. Tādēļ, ja ir kaut kādas aizdomīgas sūdzības, noteikti par to informējiet. Vinblastīna lietošanas laikā retāk novēro neirotoksicitāti, bet biežāk – kaulu smadzeņu nomākumu un gļotādu bojājumu. Vinorelbīna galvenais lietošanas ierobežojošais faktors ir tā nomācošā ietekme uz kaulu smadzenēm un asinsradi. Tiesa mūsdienās ir daudz iespēju, kā maksimāli mazināt vai pat pilnībā novērst blaknes, tādēļ par tām ir jārunā un jāinteresējas par atbalsta terapijas (tāda terapija, kas palīdz cīnīties ar ķīmijterapijas blaknēm) iespējām. Vēl pie mikrotubulus saistošām vielām varētu pieskaitīt arī no īvju (Taxus) ģints sugām iegūtos alkaloīdus vai to sintētiskos analogus. Taksānu darbības mehānisms atšķiras no Vinca minor alkaloīdiem. Nomācot mikrotubulu reorganizēšanos, taksāni ierosina ilgstošu mitozes aizkavēšanos metafāzē un anafāzē. Zemākās koncentrācijās taksāni vēl arī ierosina apoptozi (programmēto šūnu nāvi) un pretdarbojas jaunu asinsvadu veidošanai (antiangioģenētisks efekts). Taksāni darbojas arī kā radiosensibilizētāji (palielina šūnu jutību pret starojumu), jo bloķē šūnas ciklu G2 un M fāzē, kad tās ir visjutīgākās pret starojumu. Taksānu nopietnākā blakne ir neitropēnija (leikocītu rindas šūnu nomākums, kas atbildīgas par organisma cīņu ar infekcijām). Paklitaksels ir pussintētisks alkaloīds, un tā kā tas nešķīst ūdenī, tad to piesaista nesējvielai, pret kuru nereti attīstās alerģiska reakcija. Tādēļ būtiska ir premedikācija jeb alerģiju mazinoša terapija pirms paklitaksela ievadīšanas. Docetaksels pēc iedarbes ir spēcīgāks, turklāt arī mazāk izraisa neirotoksicitāti, taču pacientiem bieži novēro plaukstu pēdu sindromu, kad ādā parādās niezoši sarkanīgi plankumi.

Pretaudzēju antibiotikas un tām līdzīgās sintētiskās formas. Vairums šo medikamentu ir atvasināti no dažādām Streptomycea sugām. Dažādie preparāti mazliet atšķirīgi iedarbojas uz DNS, bloķējot tās replikāciju. Galvenās blaknes: mielosupresija (kaulu smadzeņu darbības nomākums),  mukozīti (iekaisīgs gļotādu bojājums), kumulatīva kardiomiopātija (sirds muskuļa bojājums), šķebināšana un vemšana, alopēcija (matu izkrišana), vēnu kairinājums, urīna, nagu un ādas pigmentācija, fotosensibilitāte (pastiprināta jutība pret saules gaismu), radiosensibilizācija (apsārtums, nieze, izčūlojums iepriekš starotās vietās 3-7 dienu laikā pēc ordinācijas). Pacienti jau parasti šīs grupas biežāk lietotos medikamentus atpazīst pēc to sarkanās krāsas (sarkanā sistēma vai sarkanā ķīmija). Šeit izdalāmas vairākas medikamentu grupas. Viena no biežāk lietotām ir antraciklīni (doksorubicīns, epirubicīns, daunorubicīns). No antracenedionu grupas lietotākajiem medikamentiem minami mitoksantrons, bleomicīns, daktinomicīns.

Topoizomerāžu inhibitori. Topoizomerāzes ir esenciāli enzīmi, kas nodrošina normālu DNS spirāļu veidošanos un to funkcionālo vienību. Šķirami I un II grupas topoizomerāžu inhibitori, un te minami tādi medikamenti kā kampotecīni (irinotekāns un topotekāns) un augu izcelsmes podofilotoksīni (etopozīds un tenipozīds).

Šis ir tikai ļoti virspusējs dalījums. Klāt nāk jauni medikamenti, parādās jaunas zāļu grupas un kopaina kļūst aizvien sarežģītāka, īpaši, kad nākas kombinēt dažādas iedarbības medikamentus tā, lai to blaknes nepastiprinātos, bet palielinātos vēža šūnu iznīcināšanas potenciāls. Šodien nereti klasisko ķīmijterapiju kombinē, potencē vai secīgi ordinē ar citām medikamentu grupām un terapijas metodēm.

Ja nu es nevēlos sevi ķimizēt?

Bailes, aizspriedumi, šaubas un pārliecība, ka ķīmijterapija noteikti ir kaut kas slikts, parasti tas sakņojas neticībā mūsdienu pretvēža terapijai vispār (redz, kaimiņam deva ķīmiju, bet viņš tāpat nomira) vai skumjā personiskajā pieredzē (kāds jūsu paziņa mocījās ar sliktu dūšu un vemšanu, citam bija drausmīgs nespēks vai izkrita mati). Vēl citi žēlojas, ka nav atraduši kontaktu ar savu ārstu, tādēļ šaubās un neuzticas. Atteikties no ķīmijterapijas, protams, ir jūsu tiesības. Taču var gadīties, ka šādi rīkojoties, jūs padarāt savu slimības gaitu nekontrolējamu. Jebkurā gadījumā jums ir tiesības lūgt cita ārsta neatkarīgu padomu vai papildu viedokli un tad izlemt, kā tieši rīkoties.

Comments are closed.