Citi audzēju raksturojošie parametri [2]

Citi audzēju raksturojošie parametri [2]

Pēdējo 20 gadu laikā ievērojami paplašinājušās zināšanas audzēju molekulārajā bioloģijā. Tas savukārt ļāvis atklāt un izstrādāt virkni bioloģisko jeb molekulāro marķieru un klīniskā praksē pārliecināties par to lomu dažādu audzēju gadījumā. Nosacīti visus šo biomarķierus dala divās lielās grupās – prognozes un paredzes marķieros jeb rādītājos.

Prognozes marķieri

Prognozes marķieri ir rādītāji, kuri ļauj vērtēt iespējamo slimības gaitu un iznākumu, piemēram, atjaunošanās risku pēc standartterapijas pabeigšanas, kopīgās dzīvildzes (nodzīvoto laiku ar slimību) garumu. Šodien pieejami daudzi prognozes marķieri, kas dažādu lokalizāciju audzējiem var atšķirties. Šo marķieru esamība vai neesamība, lielāka vai mazāka ekspresija (izteiktība) ļauj izšķirties par terapijas taktiku, taču tie nenorāda uz terapijas efektivitāti. Daudzus prognozes marķierus iespējams noteikt Latvijas laboratorijās.

BRCA1 mutācija (pozitīvs tests) parasti saistīta ar sliktāku prognozi neārstētām pacientēm ar krūts vēzi. CEA jeb karcinoembrionālais antigēns, ja tas ir palielinātā daudzumā pirms operācijas pacientiem ar resnās zarnas audzēju, var liecināt par sliktāku prognozi. Pacientiem ar metastātisku vēzi CTC jeb cirkulējošās vēža šūnas var norādīt uz sliktāku prognozi, ja to daudzums ir palielināts virs noteikta robežlieluma. Pacientiem ar zarnu vēzi, ja CTC ≥3/7,5 ml perifērisko asiņu liecina par īsāku bezprogresijas intervālu (laiks no audzēja atklāšanas līdz pirmajām metastāzēm) un kopīgo dzīvildzi. Krūts un prostatas vēža pacientiem īsāku bezprogresijas intervālu un kopīgo dzīvildzi biežāk novēro, ja CTC ≥5/7,5 ml asiņu. K-ras mutācijas norāda uz sliktāku prognozi pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi. Oncotype DX jeb 21 gēna mutāciju testu lieto, lai prognozētu iespējamu slimības atjaunošanos pēc 10 gadiem pacientēm ar ER+ un N0 krūts audzējiem. VEGF jeb vaskulārais endotēliālā augšanas faktora pavairota koncentrācija ir saistīta ar sliktāku prognozi pacientiem ar gaiššūnu nieru audzēju. Tāpat pie prognozes marķieriem vēl varētu minēt iepriekšējā blogā aprakstītos rādītājus – ER, PR, HER2.

Paredzes marķieri

Paredzes marķieri ļauj novērtēt, vai lietotā terapija būs efektīva vai neefektīva, toksiska vai mazāk toksiska. Protams, šāda informācija ļautu izvairīties no prognozējami neefektīvas, toksiskas un dārgas terapijas, tās vietā piedāvājot kaut ko citu.

BRCA1 pozitivitāte pacientēm ar krūts vēzi var norādīt uz lielāku ķīmijterapijas efektivitātu. Pacientiem ar GIST (gastrointestināliem stromas audzējiem) un C-KIT mutāciju sagaidāms labs imatiniba un sunitiniba terapeitiskais efekts, kaut arī lielai daļai pret šiem medikamentiem ar laiku attīstās rezistence (neefektivitāte). EGFR1 mutācija pacientiem ar nesīkšūnu plaušu vēzi var liecināt par labu gefitiniba vai erlotiniba terapijas efektivitāti, bet pacientiem ar zarnu audzēju uz panitumumaba efektivitāti. Savukārt K-ras gēna mutācija var norādīt uz neefektivitāti, lietojot cetuksimabu vai panitumumabu, un šiem pacientiem minētos medikamentus nevajadzētu ordinēt. HER2/neu ekspresija (+++) norāda uz iespējamu efektivitāti, ārstējot gan agrīnu, gan metastātisku krūts vēzi ar trastuzumabu. Augsts PR rādītājs var liecināt par labu efektivitāti, lietojot tamoksifēnu.

Personalizētā terapija

Izmantojot šos dažādos rādītājus, iespējams vairāk vai mazāk atlasīt pacientus ar lielāku slimības atjaunošanās risku un prognozēt reakciju uz terapiju. Ja vēl joprojām onkoloģija ir klasiska protokolu medicīna, kad noteiktās situācijās nozīmē konkrētu terapiju (tās veidi var būt vairāki), tad šodien aizvien biežāk mūsu leksikā ienāk tāds jēdziens kā personalizētā, precīzijas vai mērķtiecīgā terapija. Respektīvi, katram pacientam individuāli terapiju pieskaņo tieši viņa audzēja raksturlielumiem. Taču, ak vai, tas nebūt nav ne tik vienkārši, ne ilgmūžīgi kā varētu šķist. Diemžēl arī ar niansēti personalizētu pieeju vēl neviens no vēža nav izārstēts. Taču nevērtēsim šo pieeju tik skarbi, jo daudzus tā, iespējams, paglābs no nevajadzīgas un toksiskas terapijas. Cilvēks un viņa vēzis ir tik unikālas pasaules, turklāt nemitīgi mainīgas, ka ideāli pielāgotu metodi nemaz nevar tik vienkārši atrast. Esmu lasījusi dokumentus pacientiem, kuri veikuši smalkas ģenētiskas analīzes, lai ar Diždatu (BigData) palīdzību piemeklētu tieši viņa audzēja ģenētiskajam profilam vispiemērotāko medikamentu. Tad nu izrādās, ka no potenciāli derīgajām zālēm (potentialy beneficial drugs) viņš daļu jau ir saņēmis, bet slimība vienalga turpinājusi progresēt. Ko nu? Tādēļ šai jautājumā esmu diezgan piesardzīga un cenšos ar pacientu pārrunāt visus iespējamos scenārijus. Turklāt personalizētā pieeja iespējama tikai dažiem audzējiem, ne visiem, un pagaidām diemžēl vēl tikai uz laiku.

Comments are closed.