Biežākie mīti un puspatiesības par vēzi

Biežākie mīti un puspatiesības par vēzi

Mīts – vēzis ir nāves spriedums

Cilvēki bieži ir pārliecināti, ka, ja saslimst ar vēzi, tad no šīs slimības noteikti arī nomirst. Jāņem vērā, ka šajā pieņēmumā lielu lomu spēlē arī katra personīgā pieredze. Varbūt kaut kad ir piedzīvots, kā slimo tuvs cilvēks, turklāt iespējams, ka šis slimnieks ilgstoši ir cīnījies par savu veselību un dzīvību, tomēr piedzīvojis sakāvi… Protams, gadījumi ir dažādi. Tomēr situācija pēdējos 20-30 gados ir pozitīvi mainījusies. Un ne tikai Amerikā vai attīstītajās Eiropas valstīs, bet arī pie mums, Latvijā. Kopumā ir palielinājusies piecu gadu dzīvildze. Mūsu vidū pieaug vēzi pārdzīvojušo skaits, kuri jau gadiem sadzīvo ar savu slimību. Latvijā to ļoti uzskatāmi parāda stastistikas dati – pieaug uzskaitē joprojām esošo slimnieku skaits. Daļēji to var skaidrot ar saslimstības kāpumu, taču šo rādītāju noteikti ietekmē joprojām dzīvo pacientu skaits. Nav noliedzams, ka veiksmes faktors ir atkarīgs arī no audzēja veida, slimības agresijas pakāpes, tās stadijas, kā arī ārstēšanas iespējām un pieejamības.

Mirstība no vēža ir visskaudrākais nozares rādītājs. Tiesa, Latvijas mirstības rādītāji vēl atpaliek no Rietumu valstīm un galvenokārt uz sākotnēji ielaisto un vēlu diagnosticēto audzēju rēķina. Tādēļ valsts apmaksātais skrīnings un atbalstītais Zaļais koridors ir pierādīti efektīvas metodes ielaistības un mirstības mazināšanā. Savukārt, ja kāds cilvēks mirst lielās mokās, tad vairumā gadījumu tas ir neatrisināts aprūpes jautājums gan no mediķu, gan tuvinieku puses. Jāsaprot, ka, lai cik vēlīna ir audzēja stadija, palīdzēt var vienmēr. Nevienam nevajadzētu mirt mokās un sāpēs.

Vēzis ir lipīgs

Pārsteidzoši, bet pat mūsdienu sabiedrībā samērā izplatīts ir mīts, ka vēzis var būt lipīgs. Vēzis nav lipīgs tādā nozīmē, kā to parasti attiecina uz infekcijas slimībām. Inficēties ar vēzi, nonākot saskarsmē ar slimu cilvēku, nav iespējams, un tie, kas slimo ar vēzi, nekādā veidā neapdraud apkārtējos. Tāpēc ļoti aplams ir priekšstats, ka cilvēks, kam ir noteikta v’e’za diagnoze, varētu būt bīstams apkārtējiem. Saprotama ir psiholoģiskā barjera, jo cilvēka dabā ir baidīties, izvairīties no situācijām, kas ir emocionāli smagas, tāpēc vairums cenšas no tām norobežoties. Tādēļ būsim kopā ar saviem slimajiem tuviniekiem un neliegsim arī bērniem viņus apciemot.

Vēzis ir no senčiem pārmantota slimība

Viens no izplatītākajiem mītiem ir tas, ka, ja kāds no manas ģimenes ir slimojis ar šo bīstamo slimību, tātad agri vai vēlu ar to saslimšu arī es. Pārmantojamība vēža slimnieku vidū ir pierādīta tikai 5-10% gadījumu. Visos pārējos gadījumos slimība ir attīstījusies cilvēka dzīves laikā, un tam nav bijis tieša sakara ar pārmantojamību no saviem senčiem. Mūsdienās nav viegli sastādīt kuplu ģenealoģisko (dzimtas) koku, jo ģimenes ir mazskaitlīgas un tādēļ grūti izsekojamas. Par iespējamu pārmantojamību jādomā, ja asinsradinieki slimojuši agrā vecumā (līdz 50 gadiem), ar dažādu lokalizāciju audzējiem un ļaundabīgi audzēji konstatēti vairāk nekā trim I un II pakāpes asinsradiniekiem.

Vēzis – tas ir liktenis

Ļoti daudzi joprojām uzskata, ka, ja man šajā dzīvē ir lemts saslimt un varbūt pat nomirt no onkoloģiskas slimības, tur nekas nav darāms un kaut kad tas ar mani noteikti notiks. Patiesībā ir ļoti daudz lietu, ko cilvēks var darīt, lai slimības risku samazinātu.  Tiek uzskatīts, ka mūsdienās, dzīvojot normāli attīstītā sabiedrībā (ne galēji nabadzīgā, bet vidēji un augsti attīstītā), gandrīz pusē gadījumu vēzi ir iespējams novērst. Kādi ir riska faktori, kas palielina risku saslimt ar vēzi? Tā ir smēķēšana, alkohola lietošana, neveselīgas pārtikas lietošana, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars.  Turklāt vakcinēšanās (pret hepatītu un papilomas vīrusu), veselīgs dzīvesveids, sabalansēts uzturs, dalība skrīninga programmās – ir metodes tam, kā līdz miniumam samazināt risku saslimt ar onkoloģisku slimību. Īpaši jāuzsver skrīninga programmas, ar kurām, protams, nevar kaut kādā veidā mainīt saslimstības rādītāju, tomēr mirstības procentu tās maina pavisam noteikti – jo agrāk tiek noteikta diagnoze, jo lielāka iespēja pacientam izveseļoties. Tāpēc vēzis pavisam noteikti nav ierakstīts liktenī, bet gan tā iespējamību nosaka daudzi un dažādi mūsu organisma iekšēji un ārēji faktori.  Nevar noliegt, ka reizumis šī ļaunā slimība piemeklē arī mazus bērnus, pusaudžus un gados jaunus cilvēkus, kad varētu šķist, ka nekas taču no iepriekš nosauktajiem riska faktoriem uz šiem cilvēkiem neattiecas. Tomēr jāsaprot, ka ikvienā slimībā, arī onkoloģijā, izņēmumi pastāv vienmēr. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, tuvu 90% gadījumu audzēji attīstās cilvēkiem pēc piecdesmit gadu vecuma.

Vēzi pieminot, to var nejauši piesaukt

Cilvēku aizspriedumainība reizem var būt vienkārši apbrīnojama. Viņi vairās runāt par briesmīgām slimībām, baidoties tās piesaukt. Viņi labprāt dalās savā pieredzē ar pārciestām traumām, slimībām un operācijām, taču vēzis ir tabu tēma. Par to publiski nerunā, sačukstas, dod tikai kaut kādus aplinkus mājienus. Patiesībā ir tieši pretēji. Par vēzi ir jārunā un, jo vairāk par to godīgi un atklāti runās, jo mazāk iracionālu baiļu tas radīs apkārtējos. Nereti man pat rodas iespaids, ka, runājot par savu slimību, cilvēks it kā jūtas vainīgs, nokaunējies, tāds kā savādāks nekā visi citi. Tas ir nopietns drauds marginalizācijai savās un citu acīs, un to nedrīkst pieļaut. Esmu ievērojusi, ka labi informēts pacients daudz mierīgāk uztver dažādos pavērsienus, ar ko nākas saskarties slimības gaitā.

Vēža ārstēšana ir ļoti bīstama

Nereti nākas sastapties ar gadījumiem, kad pacienti atsakās no ārstēšanas, jo ir dzirdējuši vai kaut kur izlasījuši šausmu stāstus par to ka ķirurģija sakropļo, stari – sadedzina, bet ķīmija – noindē. Šādi slimnieki ir pārliecināti, ka, ja mani nenobeigs vēzis, tad es nomiršu no tā ārstēšanas. Diemžēl daļa pacientu, šo aizspriedumu varā būdami, atsakās no tradicionālās ārstēšanas. Jāsaprot, ka vēzis ir tāda pati slimība kā citas, un mūsdienās tā ir ārstējama. Pat ja to nav iespējams izārstēt pilnībā, to ir iespējams stabilizēt un pilnigi noteikti – atvieglot ciešanas. Gadās, ka ārstēšana sagādā patiešām lielus fiziskus un psiholoģiskus pārdzīvojumus un ir ļoti sarežģīta. Mūsu visu mērķis ir, lai pacients iespējami ilgāk un ar iespējami labu dzīves kvalitāti būtu mūsu vidū. Diemžēl uz šīm cilvēku bailēm daudzi joprojām iedzīvojas,  piesolot atgūt veselību, glābt vai uzturēt dzīvību, uzveikt vēzi, piedāvājot ne tikai alternatīvus un netradicionālus risinājumus, bet nereti arī tradicionālas metodes, piemēram, medikamentus, par kuriem zināms, ka neviens cilvēks visā pasaulē ar metastātisku vēzi ar šīm zālēm nav pilnībā izārstēts. Bēdīgākais tas, ka pacienti, kam noteikta šī smagā diagnoze, ne vienmēr grib dzirdēt patiesību un to, ka ārstēšana, kādu var piedāvāt mūsdienu medicīna, nebūs viegla, tomēr tā var palīdzēt.

Vēzis ir mūsdienu dzīvesveida rezultāts

Stresa pilnas dienas, garas darba stundas, piesārņota vide… Nereti tiek pausts uzskats, ka tie, kas nedzīvo šādā vidē un dzīves ritmā, ar vēzi neslimo. Patiesībā vēzis nav civilizācijas slimība šī vārda tradicionālajā izpratnē. Vēzis ir tikpat vecs kā pati civilizācija, un tas bija sastopams jau miljoniem gadu pirms mūsu ēras arheoloģisko izrakumu liecībās.  Cita lieta, ka vēzis kā sociāla problēma parādījās tikai XIX gadsimta beigās. Sabiedrība pēkšņi vēzi pamanīja kā būtisku nāves cēloni tūlīt aiz infekcijām un vardarbīgas nāves bēdīgajiem skaitļiem. Tolaik tas radīja nozīmīgu pagrieziena punktu, jo vēzis pēkšņi bija kļuvis par problēmu. Protams, arī apgalvojums par to, ka tie, kas dzīvo meža būdiņā un klausās putnu dziesmās no rītiem, tāpēc nav pakļauti riskam saslimt ar vēzi, neatbilst patiesībai. Onkoloģisko slimību riskam ir pakļauts ikviens – gan tie, kas mitinās vientuļā lauku mājiņā, gan tie, kas dzīvo lielākajās pasaules pilsētās. Vēzis cilvēkus nešķiro ne pēc sociālekonomiskā statusa, ne dzīvesvietas.

Saldumu ēšana veicina vēža attīstību

Samērā izplatīts ir viedoklis, ka cukurs baro vēzi. Pacienti bieži man taujā, cik un vai vispār viņi tagad drīkst lietot cukuru un citus saldumus.  Šis apgalvojums visticamāk ir radies no tā, ka vēža šūnās glikozes vielmaiņa patiešām norisinās daudz straujāk un intensīvāk. To vēl XX gadsimta 20. gados konstatēja vācu zinātnieks Oto Vārburgs. No tā arī izriet nespeciālistu viedoklis, ka, ja jau vēzis tik intensīvi pārstrādā glikozi, tad tās ierobežošana noteikti kavēs audzēja augšanu un progresēšanu un vēzis vienkārši nomirs badā. Patiesībā tik vienkārši tas nemaz nav. Slimības norisi kā tādu patērētais cukura daudzums būtisku neietekmē. Saldumu patērēšana ietekmē cilvēku vielmaiņu kopumā, tāpēc, ēdot un dzerot saldinātus produktus, pastāv risks iegūt lieko svaru, bet liekie kilogrami, kā zināms, patiešām veicina daļu ļaundabīgo audzēju attīstību. Taču tik tiešā veidā cukurs vēzi neietekmē, un saprāta robežās droši varat to lietot.

Mobilo telefonu un citu tehnoloģiju lietošana izraisa vēzi

Ļoti populārs mīts sabiedrībā  it tas, ka mobilo telefonu, kā arī citu tehnoloģiju – datoru, dažādu elektrisko sadzīves priekšmetu lietošana un to radītais elektromagnētiskais starojums izraisa vēzi. Tas tiek pamatots ar šo ierīču magnētisko lauku, kas vairākas stundas dienā iedarbojas uz cilvēku. Patiesībā, lai šādu apgalvojumu pierādītu, būtu jāpaiet vismaz vēl 20 vai 30 gadiem, kamēr būtu neapgāžami medicīniski pierādījumi, ka tas tā patiešām ir. Pētījumi, kas pieejami šobrīd, šādus pierādījumus nesniedz.

Vēzi var izārstēt ar uztura bagātinātājiem, vitamīniem un diētām

Lai arī cik vilinoši tas neizklausītos, ne ar vienu no minētajām metodēm vēzi izārstēt nevar. Taču es neesmu kategoriski pret jebkuru metodi, kas paralēli tradicionālai terapijai var uzlabot vai atvieglot pacienta stāvokli. Nevaram noliegt, ka veselīgam uzturam, vitamīnu kompleksiem, pārtikas piedevām ir ļoti liela loma brīdī, kad pacients cīnās ar vēzi un ir pakļauts dažādām diagnostikas un ārstēšanas metodēm. Tas viss palīdz ātrāk atgūties, smelties enerģiju, uzlabot pašsajūtu utt. Tomēr nekas no tā visa neārstē un neatbrīvo no slimajām vēža šūnām. XXI gadsimtā būtu beidzot jāsaprot, ka, ja vien uz pasaules būtu izgudrots kaut kas tāds, kas izārstē no ļaundabīgiem audzējiem bez operācijas, staru un ķīmijterapijas un ko varētu par bargu naudu nopirkt aptiekā, tirgū, no rokas vai internetā, ar vēzi neslimotu ne bagātie, ne slavenie. Bet fakts ir tāds, ka vēzis nešķiro pēc maka biezuma un ielaužas gan būdiņās, gan pilīs… kur cilvēku rocība ir atšķirīga, taču slimības iznākums – tuvu līdzīgs.

Comments are closed.