Metastazēšanās [3]

Metastazēšanās [3]

Attālo hematogēno metastāžu veidošanās ir audzēja progresēšanas visdraudīgākā izpausme. Taču, neskatoties uz plašajiem pētījumiem par audzēju metastazēšanos citos audos un orgānos, tas, kāpēc un kā vēža šūna nokļūst asinsstraumē un kā notiek izšķiršanās starp limfogēno un hematogēno metastazēšanos, joprojām līdz galam tā arī nav noskaidrots.  Kāpēc vēža šūna tik ļoti grib ceļot? Kas viņu pamudina uz šādu rīcību? Kā viņa izvēlas savu nākamo mītnes vietu? Vēl XIX gadsimta otrā pusē Džeimss Pedžets (James Paget) ievēroja, ka dažādi audzēji izvēlas dažādus audus un orgānus, kur metastazēt. To pazīstam par sēklas un augsnes teoriju. Gluži tāpat kā dabā – jūrmalas baltajās kāpās iesēti redīsi diez vai izaugs. Turklāt izrādās, ka dienas laikā no viena grama audzēja cirkulācijā nonāk apmēram 4×106 vēža šūnu. Taču, par laimi, lielākā daļa aiziet bojā. Tāpat novērots, ka saistaudu audzēju un gliomas šūnas ceļo vienatnē, kamēr melanomas un karcinomas šūnas biežāk ceļo bariņā (audzēju emboli, ko var ieraudzīt mikroskopā). Tātad – daudz interesantu faktu, bet maz atbildētu jautājumu.

Hematogēnā diseminācija

Lai vēža šūnas no primārā audzēja perēkļa iekļūtu asins straumē, nepieciešams, lai tā būtu spējīga izkļūt cauri anatomiskai barjerai, ko veido kapilāru sieniņas bazālā membrāna, kas atrodas zem asinsvada iekšējo virsmu klājošā endotēlija šūnu slāņa. Tagad zinām, ka audzēji arī paši spēj ierosināt jaunu asinsvadu veidošanos savā virzienā. To sauc par angioneoģenēzi. Tātad vismaz daļā gadījumu vēža šūnas kopējā asins straumē nonāk arī pa šiem jaunizveidotajiem asinsvadiem. Tiesa gan, atšķirībā no parastiem asinsvadiem, audzēja izveidotie ir daudz trauslāki. Otrs ceļš, kā audzēja šūnas nonāk asins straumē, ir caur audzēja paša jaunradītajiem asinsvadiem (angioneoģenēze).

Nonākot asinsstraumē, vēža šūnas sastopas ar ne visai draudzīgu vidi, kā rezultātā lielākā daļa iet bojā, ceļojumu nemaz tā īsti nesākušas. Savukārt audzēja šūnu emboli jeb vairāku šūnu sakopojumi var iesprūst sīkāka kalibra asinsvados. Pie organisma nosacīti vājām vietām minami mazā asinsrites loka sīkie asinsvadi plaušās, lielā asinsrites loka kapilāru (vissīkāko asinsvadu) sistēmas, kas apasiņo visus orgānus, vārtu vēnas sistēma, kas aizvada asinis no vēdera dobuma kapilāriem uz aknām un sīka kalibra asinsvadi kaulos. Šī vājo vietu teorija daļēji skaidro, kādēl dažādu lokalizāciju audzēji visbiežāk metastazē tieši plaušās, aknās un kaulos.

Novērots, ka dažiem audzējiem tipiskas konkrētas metastazēšanās vietas.Piemēram, prostatas vēzis visbiežāk metastazē kaulos, plaušu vēzis – aknās, smadzenēs, virsnierēs un ādā, krūts vēzis – kaulos, plaušās, pleirā, aknās un vēderplēvē, resnās zarnas un aizkuņģa dziedzera audzēji – aknās un vēderplēvē, vairogdziedzera un nieru audzēji – kaulos un plaušās.

Hematogēno metastāžu ārstēšana parasti ir kompleksa. Ja metastāžu nav daudz un pastāv iespēja atsevišķos perēkļus izoperēt vai mērķtiecīgi apstarot, tad tā ir izvēles metode, kam noteikti sekos sistēmiskas medikamentozas terapijas kurss. Šobrīd arī Latvijā pieejamas dažādas lokālas metodes atsevišķu metastāžu likvidēšanā – operācija, apstarošana, stereotaktiskā apstarošana, invazīvās radioloģijas metodes, kad tiek bloķēta audzēja asinsapgāde. Tādēļ iespējas ir, un daudzas no tām var būtiski pagarināt dzīvi pat par vairākiem gadiem. Savukārt, ja metastāžu kādā orgānā ir ļoti daudz un tās nav iespējams ne izoperēt, ne atsevišķi katru perekli apstarot, tad paliek sistēmiskā medikamentozā terapija, kuras iedarbības rezultātā var samazināties metastāžu masa, var izdoties uz laiku procesu stabilizēt, mazināt mokošas sūdzības. Joprojām diskutabls ir jautājums, ko darīt ar jau sākotnēji metastātisku audzēju. Gadās, ka sistēmiskā terapija bijusi ļoti efektīva attālo perēkļu mazināšanā vai pat pilnīgā iznīcināšanā. Bet paliek primārais audzējs. Gluži kā pieklusis vulkāns, no kura jebkurā brīdī var izvirst jauni vēža šūnu kloni. Šībrīža tradicionālā nostāja iesaka, ka metastātiska audzēja gadījumā primāro perēkli likvidēt nav vērts, jo dzīvildzi tas neietekmēs. Taču gadījums no gadījuma atšķiras. Pēc ļoti labas reakcijas uz sistēmisko terapiju ir vērts apsvērt primārā perēkļa likvidēšanu, to apstarojot vai izoperējot. To nedarot, slimība pilnīgi noteikti atjaunosies, un var gadīties, ka tad iepriekš lietotie medikamenti vairs tik ļoti nepalīdzēs.

Metastazēšanās dabīgajos dobumos

            To sauc vēl arī par implantmetastazēšanos. No krūškurvja, vēdera vai mazā iegurņa orgānu audzējiem, ja tie izaug cauri serozajam apvalkam (kas šos orgānus klāj no ārpuses), ļaundabīgās šūnas atsevišķi vai nelielās grupās var nolobīties un tālāk izplatīties attīecīgi pa vēdera, krūškurvja, mazā iegurņa dobumu, pleiras vai perikarda telpu. Šādas nolobījušos sūnu kolonijas atrod, piemēram, brīvi peldot vai piesaistītas vēderplēvai, taukplēvei vai apzarnim. Vistipiskāk šāda veida izplatību novēro kuņģa un olnīcu audzēju gadījumā. Tiek uzskatīts, ka implantmetastazēšanās var būt par iemeslu arī audzēja izplatībai limfmezglos iegurnī, gar aortu un zem diafragmas.

Biežākās metastazēšanās vietas

Katram audzējam ir savas iemīļotās metastazēšanās vietas. Nosaukšu galvenās. To svarīgi ir zināt, lai pievērstu uzmanību šo mērķorgānu bojājuma simptomiem. Audzēji mēdz metastazēt arī retāk sastopamos audos un orgānos. Taču biežākās metastāžu vietas it:

  • aizkuņģa dziedzera vēzis – aknas, plaušas, vēderplēve;
  • dzemdes vēzis – kauli, aknas, plaušas, vēderplēve, maksts;
  • krūts vēzis – kauli, aknas, smadzenes, plaušas;
  • kuņģa vēzis – aknas, plaušas, vēderplēve;
  • melanoma – kauli, smadzenes, aknas, plaušas, āda, muskuļi;
  • nieru vēzis – virsnieres, kauli, smadzenes, aknas, plaušas;
  • olnīcu vēzis – plaušas, aknas, vēderplēve;
  • plaušu vēzis – virsnieres, kauli, smadzenes, aknas, otra plauša;
  • prostatas vēzis – virsnieres, kauli, aknas, plaušas;
  • resnās zarnas vēzis – aknas, plaušas, vēderplēve;
  • taisnās zarnas vēzis – aknas, plaušas, vēderplēve;
  • urīnpūšļa vēzis – kauli, aknas, plaušas;
  • vairogdziedzera vēzis – kauli, aknas, plaušas.

Metastāžu simptomi

Metastāzes bieži vien var neradīt nekādas sūdzības vai simptomus. Savukārt, parādoties pirmajām sūdzībām, to intensitāte ir atkarīga no metastāžu lokalizācijas un bojājuma apjoma. Biežākās sūdzības atkarībā  no metastāžu lokalizācijas var būt sāpes vai patoloģisks lūzums kaulu metastāžu gadījumos. Metastāzes smadzenēs var likt sevi manīt ar galvassāpēm, krampjiem, reiboņiem. Dzelte, sāpes labajā paribē sānos vai smaguma sajūta pakrūtē var norādīt uz aknu bojājumu, bet elpas trūkums, kairinošs klepus – uz metastāzēm plaušās. No visām šobrīd pieejamām izmeklēšanas metodēm, visjutīgākā gan slimības izplatības, gan metastāžu novērtēšanai ir pozitronu emisijas tomogrāfija (PET/CT), ko veic arī divās vietās Latvijā. Audzēju marķieri, lai arī mūsu valstī ir izplatīta slimības kontroles metode ne vienmēr būs drošticama, lai sāktu terapiju. Metastāžu esamība tomēr ir jāpierāda, turklāt – ideāla gadījumā, veicot parauga morfoloģisku izmeklēšanu. Var gadīties, ka metastāžu audi atšķiras no sākotnējā audzēja un būs nepieciešama cita terapijas taktika.

Comments are closed.