Slimības izplatība un audzēja stadija

Slimības izplatība un audzēja stadija

Tikpat svarīgi kā saprast savas slimības iespējamo gaitu un prognozi ir saprast, ciktāl tā ir izplatījusies, un vai tā ir izārstējama vai tikai apārstējama un ik pa laikam stabilizējama. Tāpat būtu jāsaprot jums piedāvātās terapijas mērķi – izārstēt, iespēju robežās piebremzēt slimības gaitu vai tikai atvieglot mokošus simptomus, tikpat kā neietekmējot slimības norisi. Nesaņemot godīgu atbildi uz šiem jautājumiem, jūs un jūsu tuvinieki nonāksiet tādās maldu krustugunīs, ka padarīs jūs par vieglu ēsmu jebkuriem brīnumu solītājiem, ieskaitot konvencionālās jeb tradicionālās medicīnas metodes. Kā mēs to šobrīd redzam Latvijā, ar lielu pompu tiek vākti ziedojumi modernu, inovatīvu vēža ārstēšanas līdzekļu iegādei, bet pēc laika viss noklust un cerību spārnotie klusi gulst Latvijas smiltainē, atstājot smagi cirstas brūces piederīgo sirdīs un maciņos. Saņemot godīgu informāciju, jums vismaz ir iespēja slimības vēlīnās stadijās lēmumu pieņemt pašam. Brīdī, kad turpmākā dzīve kļūst par nogriezni, būtu tikai normāli pašam lemt, kā šo laiku pavadīt. Iespējami ilgāk būt savu tuvinieku vidū vai mocīties ar smagām toksiskām zāļu izpausmēm, pastāvīgi būt pieslēgtam pie sistēmām vai regulāri atrasties stacionārā. Situācija pielīdzināma pasakai par bāliņu krustcelēs: jāsi pa labi – satiksi princesi un dzīvosi ilgi un laimīgi, jāsi pa kreisi – satiksi pūķi, dažas galvas varbūt izdosies nocirst, bet citas augs vietā.

Neinvazīvs (in situ) audzējs jeb 0 stadija

            Tie ir audzēji, kas, lai arī morfoloģiski atgādina vēža šūnas, tomēr nav izplatījušies tālāk par savu rašanās vietu. Šo jēdzienu attiecina tikai un vienīgi uz epitēlija (šūnas, kas izklāj orgāna dobumu vai pārklāj to, piemēram, āda, zarnu gļotāda u.tml.) cilmes audzējiem. Šīs šūnas no apkārtējiem audiem nodala dabīgā barjera – bazālā membrāna. Patologs, izmeklējot audzēja materiālu, tam pievērš īpašu uzmanību, jo no tā lielā mērā būs atkarīga gan prognoze, gan ārstēšana. Visi šie audzēji pieskaitāmi vēždraudes slimībām, jo, tās neārstējot, pastāv ļoti liels risks, ka tās pārtaps īstos invazīvos audzējos. Šos audzējus tādēļ arī mēdz dēvēt par in situ (no latīņu valodas – tāds, kas pastāv uz vietas) audzējiem un tradicionāli klasificē kā 0 stadijas audzējus.

Var gadīties, ka sava audzēja patoloģiskā izmeklējuma slēdzienā atradīsiet norādes gan par invazīvu, gan in situ audzēju. Tā tas var būt. Tas nozīmē, ka izmeklētajā audu paraugā bija gan īsti invazīva, gan neinvazīva audzēja perēkļi. Terapijas taktiku pielāgo invazīvajam audzējam, tātad – smagākajai diagnozei.

Atkarībā no audzēja lokalizācijas terapija var aprobežoties tikai ar ķirurģisku bojātā apvidus izņemšanu vai operācijai sekojošu arī, piemēram, hormonterapiju, ja audzējs bijis hormonatkarīgs, kā tas notiek in situ krūts vēža gadījumā. Cilvēkus ar in situ audzējiem pēc terapijas varam uzskatīt par izārstētiem. Taču viņiem tāpat nepieciešams rūpīgi sekot savai veselībai un veikt regulāras pārbaudes, jo pilnībā izslēgt atkārtotu šādu pašu scenāriju mēs nevaram.

Vietējs audzējs jeb I stadija

Ar to mēs saprotam audzēju, kurš pagaidām vēl atrodas tikai konkrētā orgāna ietvaros, ir tikai minimāli ieaudzis blakusaudos, bet nav izaudzis cauri to norobežojošām struktūrām un izplatījies uz tuvākajiem limfmezgliem. Piemēram, krūts vēzis, kas nav ieaudzis ādā vai krūškurvja muskuļos, vai zarnu audzējs, kas nav izaudzis cauri visai zarnu sieniņai un abos gadījumoes nav atrastas metastāzes limfmezglos. Šādus audzējus klasificē kā I stadijas audzējus. Tie pieder agrīni atklāto audzēju grupai.

Vairumā gadījumu I stadijas audzējus var izārstēt ķirurģiski vai apstarojot. Bieži vien papildu medikamentoza terapija nemaz nav nepieciešama.

Lokalizēts audzējs jeb II stadija

Lokalizēts audzējs izmēros jau ir nedaudz lielāks par I stadijas audzēju un var būt vairāk ieaudzis blakus audos un/vai izplatījies uz tuvākajiem limfmezgliem. Te gan jāpiebilst, ka jēdziens II stadija būtiski atšķirsies dažādu lokalizāciju audzējiem. Lielā mērā dalījumu stadijās ietekmē arī uzkrātā informācija par noteiktas izplatības audzēju prognozi. Arī II stadijas audzējus daudzos gadījumos var izārstēt pilnībā, un tos arī pieskaita agrīni atklāto audzēju grupai.

Taču ne vienmēr audzēja izmēri un lokālā izplatība norāda uz tā dabu. Var gadīties, ka šķietami vienādas izplatības audzēji dažādiem slimniekiem uzvedīsies atšķirīgi. Vienā gadījumā tie būs ar ļoti labu prognozi vai labi padosies ārstēšanai, citā gadījumā – nē. Tādēļ mūsdienās, līdztekus stadijai, nosaka vēl arī virkni citu bioloģisko rādītāju, kas ļauj spriest par audzēja agresivitāti konkrētam pacientam un izvēlēties piemērotāku terapiju.

Lokālizplatīts audzējs jeb III stadija

Parasti tie jau ir lielāka izmēra audzēji, kas ieaug blakusesošajos audos un jau ir veidojuši metastāzes vairākos reģionālos (tuvumā esošos) limfmezglos. Šos audzējus nosacīti dēvē jau par vēlīni diagnosticētiem audzējiem. Metastāzes limfmezglos parasti norāda arī uz audzēja agresīvāku dabu. Ja agrāk uzskatīja, ka mūsu limfmezgli mūs sargā un ir galvenie sargposteņi, kas neļauj vēža šūnām izplatīties tālāk organismā, tad mūsdienās ir noskaidrots, ka tieši metastāzes limfmezglos ir viens no būtiskajiem slimības prognozes un tālākās izplatības rādītājiem. Tas parasti nozīmē arī to, ka, ja ir atrastas metastāzes reģionālajos limfmezglos, tad pastāv ļoti liels risks, ka audzējs izplatīsies arī uz citiem limfmezgliem un pat citiem attāliem orgāniem. Tādēļ III stadijas audzējus ārstē daudz agresīvāk, lietojot dažādu metožu kombinācijas.

Ja jums ir III stadijas audzējs, tas nenozīmē, ka neesat ārstējams un nolemts drūmam liktenim. Tiesa, pilnīgas izārstēšanas iespējas ir nelielas. Taču vairumā gadījumu iespējams būtiski pagarināt kvalitatīvu dzīvi. Ļoti svarīgs ir jūsu kontakts ar ārstējošo ārstu, jo jautājumu, uz kuriem vēlēsieties saņemt atbildi, būs daudz.

III stadijas audzējus parasti ārstē kompleksi, izmantojot daudzas un dažādas ārstēšanas metodes. Paralēli tam nozīmīga ir arī visa cita veida veselības stiprināšana – gan piedomājot pie uztura, gan rūpējoties par fiziskām aktivitātēm un kaitīgo paradumu ierobežošanu.

Primāri izplatīts audzējs

Tas ir jebkura izmēra un lokālas izplatības audzējs ar metastāzēm citos audos un orgānos tuvāk vai tālāk no pirmreizēja perēkļa. Šādos gadījumos runa ir par IV slimības stadiju. Arī šie audzēji pieskaitāmi novēloti diagnosticētiem gadījumiem, un ne vienmēr mēs to varam norakstīt uz paša cilvēka nevērību. Daži audzēji mēdz būt tik agresīvi, ka nereti vispirms atrod tā metastāzes un tikai pēc tam pašu audzēju.

IV stadijas audzēju ārstēšana ir īpaši sarežģīta un prasa no ārsta ļoti elastīgu domāšanu. Pacientiem parasti jau ir ne tikai dažādi simptomi, bet arī jau konkrētu orgānu bojājumi, kas vēl vairāk var apgrūtināt tieši medikamentozo ārstēšanu. Nekaitēt ir galvenais princips, ko vajadzētu ievērot, lai vēl vairāk nepasliktinātu jau tā ne īpaši labo pacienta stāvokli. Būtiski ir saprast, ka terapijas mērķis nav izārstēšana, bet gan iespēju robežās slimības stabilizēšana un mokošos simptomu atvieglošana. Taču ļoti bieži šiem pacientiem ciniski melo, solot brīnumus ar aizvien jaunākām un revolucionārākām metodēm. Jums būtu jāsaprot terapijas merķi un nekautrējieties to tieši tā arī pajautāt savam ārstam. IV stadijas gadījumā mērķis var būt vai nu slimības ierobežošana vai stāvokļa atvieglošana un dzīves pagarināšana. Pat, ja jums tas šķiet nepieņemami un cerību nedodoši, tā tomēr būs godīga attieksme. Cilvēki diemžēl nav mūžīgi, un no vēža mirst visā pasaulē, ieskaitot bagātos un varenos. Šādā situācijā ļoti svarīgi ir apzināties savas esības robežas un mēģināt rast motivāciju dzīvot arī ierobežotam laika periodam.

Metastātisks audzējs

Tas ir jebkuras stadijas audzējs, kurš ar laiku izplatījies uz citiem audiem un orgāniem. Piemēram, pacientam ar I stadijas audzēju pēc 12 gadiem atklāj metastāzes kaulos. Dokumentos stadija nemainās, tikai parādās norādes par metastāzēm. Novērots, ka apmēram trešdaļā gadījumu ar laiku attīstās lokālas un/vai reģionālas metastāzes, piemēram, operācijas rētas vietā vai tuvākos limfmezglos. Apmēram trešdaļā gadījumu metastāzes attīstās distāli – citos orgānos un trešdaļā – metastāzes var būt vienlaikus gan lokālas, gan reģionālas, gan distālas.

Prognozi lielā mērā ietekmē metastāžu lokalizācija un bojāto orgānu skaits. Metastāzes limfmezglos, kaulos, ādā un zemādā parasti ir labāk ārstējamas (operējamas, starojamas, ārstējamas ar medikamentiem) un ar labāku prognozi. Iekšējo orgānu (aknas, plaušas) un smadzeņu metastāzes ir sarežģītāk ārstējams, taču ne neārstējamas un manā pieredzē bijuši daudzi gadījumi, kad cilvēks ar daudzu orgānu metastātiskiem bojājumiem labi reaģē uz terapiju un kvalitatīvi (bez mokošiem simptomiem) nodzīvo pat vairākus gadus.

Šobrīd valda uzskats, ka metastāzes jau ir pilnīgi cita slimība. Audzēja laika gaitā ir mainījušās, tādēļ, ja vien iespējams, būtu jāveic metastāžu morfoloģiska izmeklēšana. Tas palīdzētu izšķirties par optimālo terapijas taktiku. Tāpat novērots, ka, jo īsāks ir laika sprīdis kopš sākotnējās audzēja atrašanas un metastāžu attīstības, jo prognoze ir sliktāka. Taču gadījums no gadījuma atšķiras, un ik pa laikam kādam izdodas izvilkt laimīgo lozi arī šādā situācijā. Tādēļ cerību nedrīkst zaudēt un ir jācīnās visiem iespējamiem veidiem, pat ja tā ir kāda no mazāk tradicionālām terapijas metodēm. Jūsu veiksmes atslēga ir ticība, cerība un mīlestība, pat ar ierobežotām materiālām un medicīniskām iespējām.

Comments are closed.