Kam pievērst uzmanību? [2. daļa]

Kam pievērst uzmanību? [2. daļa]

Rīšanas traucējumi

Diemžēl slimnieki ar barības vada audzējiem mūsu klīnikās, tāpat kā citviet pasaulē, lielākoties, nonāk vēlu, kad vairs nespēj norīt nemaz vai dara to ar lielām grūtībām. Šādos gadījumos palīdzības iespējas ir visnotaļ ierobežotas. Tādēļ minēšu tās pazīmes, kas varētu norādīt uz vairāk vai mazāk sākotnējiem barības vada bojājumiem. Pirmkārt, tās būtu šķietamas aizrīšanās epizodes, ko visbiežāk pacienti skaidro ar nejaušībām un sagadīšanos. Taču, ja tās atkārtojas bez it kā redzama iemesla, tad labāk tomēr aizejiet pie speciālista un pats aktīvi par to stāstiet. Otrkārt, tā ir sajūta, kā kumoss pārvietojas pa barības vadu, reizēm pat it kā iestrēgstot. Normāli to nevajadzētu just, ja vien neesat rijis palielu kumosu un lielā steigā. Treškārt, sāpes aiz krūškaula rīšanas laikā. Pat, ja tās nav stipras, tām nu nekādi nevajadzētu būt. Tādēļ ir vērts pārbaudīt šo sūdzību iemeslu. Ceturtkārt, biežas atraugas ar gaisu vai nepatīkama veca ēdiena garšu. Apbrīnojami, ka, taujājot par sūdzību ilgumu, daudzi pacienti atzīmē, ka tās bijušas jau vairākus mēnešus vai pat gadu. Pacients nav gājis pie ārsta, jo cerējis, ka pāries, vai arī uzskatījis, ka tas nav nekas tik nopietns, lai traucētu ārstu. Brīdī, kad pacients jau ar pūlēm norij cietu barību (aizvien biežāk prasās uzdzert šķidrumu, lai vispār varētu norīt), sākas samērā strauja svarā krišanās. Tad, kad grūti kļūst norīt arī šķidru barību, vai vienkārši šķidrumu, slimība parasti jau ir ielaista. Agrīni atklāts barības vada vēzis ir labi ārstējams un daļai pacientu par ir cerība uz pilnīgu atveseļošanos. Minēto sūdzību gadījumā griezieties pie sava ģimenes ārsta un var gadīties, ka jūs tālāk nosūtīs izmeklēšanai zaļā koridora ietvaros. Barības vada izmeklēšana, veicot ezofagoskopiju jeb barības vada izmeklēšanu ar endoskopa palīdzību, ir pamata metode. Tā ļauj ne tikai apskatīt barības vada gļotādu visā tā garumā, bet arī paņemt audu paraugu mikroskopiskai izmeklēšanai. Papildus var tikt nozīmēta kakla apvidus ultrasonoskopija vai datortomogrāfija, lai pārbaudītu, vai nav palielināti limfmezgli, vai audzējs ieaudzis blakus audos.

Rīšanas traucējumi, sāpīga rīšana, sajūta, ka mēle ķeras, svešķermeņa vai pilnuma sajūta kaklā un pastiprināta siekalošanās var būt mēles saknes daļas audzēja izpausme. Tādēļ par minētajām sūdzībām, ja tādas ir, noteikti vajadzētu pastāstīt ārstam. Varat griezties pie ģimenes ārsta vai speciālista ausu, kakla un deguna slimībās. Dažkārt tikai ar mentīti (špāteli) piespiežot mēli, audzēju ieraudzīt nevar. Tad tas jāveic ar īpašiem spoguļiem. Nopietnu aizdomu gadījumā ģimenes ārsts pa zaļo koridoru nosūtīs jūs uz papildu izmeklējumu vai pie speciālista.

Klepus un tā rakstura pārmaiņas

Pret nopietnu šī simptoma novērtēšanu visbiežāk grēko smēķētāji, jo klepus viņiem ir parasta lieta, un viņi neuzskata to par kaut ko būtisku. Nesmēķētājiem, kam klepus ilgst vairāk par 3 nedēļām, kā arī, ja tas nepadodas ārstēšanai, noteikti ar šo sūdzību jāgriežas pie ārsta. Smēķētājiem ārsts noteikti būtu jāapmeklē, ja ievērojat (vai tuvinieki ievēro!) kaut visniecīgākās klepus rakstura pārmaiņas. Piemēram, no sausa kairinoša vai rejoša, kļuvis tāds kā mitrāks, palielinājies krēpu daudzums, klepus parādās iepriekš netipiskā diennakts laikā. Tāpat ļoti nopietns simptoms ir sāpes krūškurvī, dziļi elpojot, klepojot vai smejoties. Savukārt sarkanu punktiņu vai stīdziņu parādīšanās krēpās, to viegla iekrāsošanās sārtā krāsā jau var liecināt par plaušu asiņošanu, kas var kļūt dzīvībai bīstama, ja neko nedarīsiet. Dažkārt klepum var pievienoties arī aizdusa jeb elpas trūkums, balss piesmakums, svelpjoša elpošana. Visvienkāršākā metode, ko parasti izmanto kā pirmo, jo tā ir viegli pieejama, ir plaušu rentgenizmeklēšana. Daudz precīzāku ainu iespējams iegūt, veicot datortomogrāfisku izmeklēšanu. Ja jums ir kāda no minētām sūdzībām, griezieties pie sava ģimenes ārsta vai pneimonologa (speciālista plaušu slimībās), kurš nozīmēs attiecīgos izmeklējumus.

Balss aizsmakums

Nopietni par to jāsāk uztraukties, ja tas ilgst vairāk nekā divas nedēļas un lāgā nepadodas vienkāršiem aizsmakumu mazinošiem līdzekļiem. Diemžēl šo simptomu novēro tiklab balsenes, tā plaušu vēža pacientiem. Aizsmakums var būt agrīns simptoms audzējam balssaišu apvidū (balsenes vēzis) vai vēlīns simptoms citiem audzējiem, kas izplatījušies uz balssaitēm (plaušu vēzis, hipofaringeāli audzēji). Turklāt cilvēki diezgan bieži šīs sūdzības skaidro ar saaukstēšanos vai balss pārpūli un pie ārsta nemaz nesteidzas. Ja vēl pievienojas svešķermeņa sajūta kaklā vai palielināti kakla limfmezgli, tad gan ar ārsta apmeklējumu nevajadzētu kavēties. Griezieties pie sava ģimenes ārsta vai speciālista ausu, kakla un deguna slimībās. Balsenes veselību pārbauda, veicot laringoskopiju (endoskopisku balsenes izmeklēšanu, kuras laikā iespējams paņemt arī biopsiju no aizdomīgā apvidus). Tā kā cilvēkiem ar balsenes vēzi bieži atrod arī citus galvas un kakla daļas ļaundabīgus audzējus, tad iespējams speciālists piedāvās jums veikt vēl arī ezofagoskopiju un bronhoskopiju. Palielinātu limfmezglu var punktēt caur ādu materiāla ieguvei mikroskopiskai pārbaudei. Balsenes audzējus tradicionāli aprūpē onkologi, kuri ir specializējušies tieši ausu, kakla un deguna slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Dzimumzīmītes pārmaiņas vai citādi aizdomīgi pigmentplankumi

Melanoma ir melanocītu ļaundabīgs audzējs, kam, agrīni atklājot ir ļoti laba prognoze. Taču tā ir ādas onkoloģiska slimība, kas visbiežāk metastāzē. Melanomas attīstībā ļoti liela nozīme ir vides apstākļiem (pārmērīga sauļošanās, individuālo aizsarglīdzekļu nelietošana vai nepareiza lietošana, solāriju apmeklēšana), īpaši agrā bērnībā un pusaudžu gados. Vairums melanomu (tuvu 90%) attīstās ādā un ievērojami retāk acī vai gļotādās. Melanoma var attīstīties pilnīgi veselā ādā vai uz iepriekšēja pigmentveidojuma fona gan saulei atklātās, gan saulei neatklātās ķermeņa daļās. Turklāt melanoma sastopama visās vecuma grupās – pusaudžus un jaunus cilvēkus ieskaitot. Tādēļ īpaša uzmanība pievēršama tādiem pigmentveidojumiem, kuri kaut kādā veidā atšķiras no pārējiem (neglītā pīlēna simptoms). Diemžēl daudzos gadījumos pacienti pie ārsta nonāk jau ar lokālizplatītu ielaistu slimību. Turklāt rūpīgi iztaujājot, atklājas, ka pārmaiņas ādā viņi pamanījuši jau krietni sen – pirms vairākiem mēnešiem vai pat gadiem.

Jo gaišāka ir jūsu āda, īpaši vēl kombinācijā ar vasarasraibumiem, blondiem vai rudiem matiem, gaišām acīm (zilām, zaļām, pelēkām), jo lielāks ir melanomas risks. Tāpat šis risks ir palielināts cilvēkiem, kuri saulē ātri apdeg, un kuriem iedegums veidojas ļoti lēnām un nevienmērīgi. Svarīgi ievērot, vai kāda no dzimumzīmītēm pēdējā laikā nemainās (palielinās, mainās tās krāsojums, tā kļūst grubuļaināka, vieglāk ievainojama, asiņo vai sulo), vai nav parādījies kāds jauns neparasts pigmentplankums. Mēdz būt arī tā saucamās bezpigmenta melanomas, kas izpaužas kā no jauna parādījies grubuļains, kārpveidīgs, izčūlojis vai viegli traumējams, asiņojošs vai sulojošs veidojums.

Melanomas var attīstīties jebkurā ķermeņa daļā, taču Latvijā visbiežāk sievietēm tās attīstās uz muguras vai apakšstilbiem, bet vīriešiem uz muguras. Šīs vietas katram pašam ir grūti pārbaudīt, tādēļ Latvijā jau gadu pieejama bezmaksas lietotne (aplikācija) WeCare Be Aware, ko ikviens var ielādēt savā mobilajā viedierīcē. Tā ir unikāla iespēja Latvijas iedzīvotājiem pārbaudīt savus neparastos veidojumus ādā vai pārmaiņas jau esošajās dzimumzīmītēs. Sava veida skrīninga metode, kas ļauj izmeklēt ne tikai savus, bet arī savu tuvinieku – partneru, vecāku, vecvecāku, draugu, paziņu neparastākos pigmentveidojumus vai citādas ādas pārmaiņas. Sekojot norādēm, nofotografējiet aizdomīgo veidojumu. Tikai nekādā gadījumā to nepalieliniet vai nepievelciet tuvāk (zoom režīmā)! Attēlu pēcāk uz lielā ekrāna analizēs dermatologs vai onkologs. Dažu dienu laikā uz jūsu norādīto e-pasta adresi saņemsit atbildi. Ar šo lietotni netiek noteikta diagnoze. Lai to precizētu būs nepieciešama mikroskopiska izmeklēšana. Taču norādītajā e-pastā saņemsiet atbildi, ka satraukumam vai nu nav pamata vai, gluži pretēji, jums noteikti jāaiziet pie dermatologa vai onkologa padziļinātai izmeklēšanai (dermatoskopēšana, biopsija vai pilnīga audzēja ekscīzija).

Nespēks, nogurums, paaugstināta temperatūra, svarā krišanās

Tie visi ir nespecifiski simptomi un var būt saistīti ar visdažādākiem patoloģiskiem procesiem. Taču, ja tie jūs nomoka un nepāriet vai ik pa laikam atkārtojas, noteikti aizejiet pie ārsta. Sāciet ar savu ģimenes ārstu, kurš, iespējams, jūs nosūtīs uz papildu izmeklējumiem vai analīzēm. Iemesls var būt daudz nopietnāks nekā hroniska neizgulēšanās vai pārstrādāšanās.

Jebkurā gadījumā, labāk viltus trauksme, nekā ielaists audzējs, tādēļ nemēģiniet sevi apmānīt ar iedomām, ka tas jau nekas nav, var pagaidīt, ārsts vēl nodomās, ka es lieki sabiezinu krāsas un tamlīdzīgi. Galu galā tā ir jūsu veselība un jūsu drošība.

 

Comments are closed.