Kam pievērst uzmanību? [1. daļa]

Kam pievērst uzmanību? [1. daļa]

Nereti cilvēki uzdod jautājumu: “Kā lai es iedomājos par vēzi, kādām sūdzībām pievērst uzmanību?” Diemžēl viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Šobrīd zināmi ap 200 dažādas lokalizācijas, ar dažādu augšanas un progresēšanas ātrumu, dažādu reakciju uz ārstēšanu un atšķirīgu prognozi audzēji. Tādēļ turpmāk tekstā pievērsīšos tām sūdzībām, par kurām, kā tas no pieredzes zināms, cilvēki neiedomājas kā par nopietnu veselības problēmu. Turklāt tas vienādi attiecas gan uz līdz šim veseliem cilvēkiem, gan uz cilvēkiem ar jau reiz pārslimotu vēža slimību. Svarīgi, ka cilvēkiem, kuri jau reiz ar vēzi ir slimojuši, biežāk nekā veseliem indivīdiem var attīstīties vēl arī kāds cits audzējs. Tādēļ savai veselībai un neparastiem simptomiem jāseko vienmēr visa mūža garumā.

Nav iespējams uzskaitīt visus tos iespējamos simptomus un sūdzības, kas varētu norādīt uz ļaundabīgu audzēju. Taču pietiks, ja rūpīgi iepazīsieties ar vismaz dažiem turpmāk aplūkotajiem. Cik bieži to darīt? Lieliski, ja spēsiet tam koncentrēties divas reizes gadā, bet pietiks arī ar reizi gadā no 50 gadu vecuma. Tā, protams, ir nosacīta robeža. Galvenais, lai jūs godprātīgi atbildētu ar jā vai nē un pozitīvas atbildes gadījumā būtu gatavs doties pie ārsta.

Pārliecinošā pārsvarā gadījumu jūsu sūdzības būs saistītas ar kādu neonkoloģisku slimību. Taču šī jautājumu un atbilžu spēle ir ļoti būtisks solis ceļā uz agrīnu vēža diagnozi. Zaļais koridors savukārt palīdzēs jums iespējami ātri tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām.

Ja šobrīd jums šie jautājumi šķiet muļķīga laika tērēšana, atgriezieties pie tiem pēc kāda laika, kad būsiet citā garastāvoklī un iespējami vaļsirdīgāks pret sevi. Organizējiet to kā jautājumu un atbilžu viktorīnu kopīgi ar saviem tuviniekiem. Tas palīdzēs arī sekot, vai cilvēks ir aizgājis pie ārsta vai nē.

Urinācijas un vēdera izejas traucējumi

Pie urinācijas traucējumiem būtu minama sāpīga urinācija, strūklas pārmaiņas – tās nevienmērība vai pārtraukumi, asinis urīnā vai citādi neparasts urīna izskats, sāpes vēdera lejasdaļā. Ņemot vērā modernos klozetpodus, ne vienmēr urīna krāsa ir novērtējama. Ja jums ir vēl kāda no nosauktām pazīmēm, iečurājiet tīrā stikla burciņā un apskatiet. Normāli urīns ir no gaiši dzeltenas līdz tumši dzeltenai krāsai atkarībā no diennakts stundas, lietotām zālēm vai pārtikas. Ja urīns ir oranžīgs, iesārts vai pat īsti sarkans, duļķains vai slikti smakojošs, noteikti pastāstiet par to savam ārstam. Urīna analīze ir vienkārša un ātra metode, kuras laikā turklāt vēl ir iespējams novērtēt, vai nav mikroskopiska asiņu klātbūtne, ko tāpat nemaz neredz. Iespējams ārsts ieteiks papildus vēl apmeklēt ginekologu vai urologu, kā arī vīriešiem veikt PSA testu.

Pie vēdera izejas traucējumiem minama neregulāra vēdera izeja, kad caurejas mijas ar tikpat neizskaidrojamiem aizcietējumiem, sāpes defekācijas laikā, gļotu vai asiņu piejaukums fēcēm, neizskaidrojama vēdera pūšanās, urkšķēšana, spiedoša vajadzība doties uz tualeti, kam seko tikai gāzu izdalīšanās, izkārnījumu formas maiņas (diegveidīgi), krāsas pārmaiņas (melni, darvai līdzīgi), izkārnījumu traipi uz veļas pēc gāzu noiešanas.

Neparasti izdalījumi

No kurienes? Sāksim virzienā no galvas uz leju. Tātad – vai neatklepojat asinis (krēpās ieraugāmi sarkani punktiņi, stīdziņas, vai arī tās ir sārtas vai putainas)? Vai jums nav bijušas epizodes, kad atvemjat kuņģa saturu ar asiņu piejaukumu? Vai jums nav pastiprināta siekalošanās?

Vai jums nav izdalījumu no krūtsgaliem? Tiem noteikti nevajadzētu būt sievietēm menopauzē, jo īpaši, ja tiem ir asiņu piejaukums, vai arī tie ir tikai no vienas atveres vienā krūtsgalā. Gandrīz visām menstruējošām sievietēm, saspiežot krūtsgalu, iespējams iegūt lielāku vai mazāku izdalījumu daudzumu. Ja tie ir abās pusēs, no vairākām atverēm un nav asiņaini, tad varat īpaši nesatraukties par vēža iespējamību. Arī izdalījumu krāsa – zaļgani, zilgani, melni – parasti neliecina par audzēju. Taču, ja jums ir asiņaini izdalījumi vai jebkādi izdalījumi menopauzē un jūs nelietojat hormonu aizstājterapiju, tad tas jau vērtējams kā ļoti nopietns simptoms un ar ginekologa apmeklējumu nevajadzētu kavēties.

Vai jums nav kādi neparasti izdalījumi no dzimumceļiem – asiņaini, balti, biezi, ūdeņaini, ar nepatīkamu smaku? Vai šie izdalījumi neparādās starp cikliem, pēc dzimumakta? Ļaujiet par to cēloni spriest ginekologam.

Vai jums nav kādi neparasti izdalījumi no tūpļa atveres – asiņaini, tīras asinis, gļotas? Nodarbošanās ar pašdiagnostiku un simptomu norakstīšana uz hemoroīdu rēķina diemžēl ne vienam vien ir beigusies ar ielaistu taisnās zarnas audzēju. Pirms svecīšu vai dažādu ārēju ziežu lietošanas tomēr vispirms pakonsultējieties ar ārstu – ģimenes ārstu, proktologu.

Ilgstoši nedzīstoši ādas veidojumi

Nereti tādiem sīkumiem kā ilgstoši nedzīstoši ādas pušumi, plaisājumi, zvīņošanās, vai no jauna parādījies bumbulītis, netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Tiek smērētas visādas aptiekā bez receptes nopērkamas ziedītes, varbūt pat izmēģināti vēl kādi līdzekļi, bet pie ārsta kaut kā neērti tāda sīkuma dēļ iet. Ādas ļaundabīgie audzēji parasti tā arī sākas kā neuzkrītoši, šķietami nevainīgi veidojumi – apsārtums, lokāla zvīņošanās, puscaurspīdīgs mezgliņš, vēlāk jau pušums, kas ilgstoši nedzīst, bet lēnām un pakāpeniski plešas plašumā. Sāpju vai niezēšanas parasti nav, vai arī tā ir niecīga. Ja defekts ir uz sejas, to parasti pamana tuvinieki. Agrīnās stadijās ādas vēži ir ne tikai pilnībā izārstējami, bet to iespējams izdarīt ar labu kosmētisko efektu. Jo audzējs būs lielāks, jo kosmētiskais efekts būs sliktāks. Ja esat sev kaut ko aizdomīgu uz ādas pamanījis – noteikti parādiet to ģimenes ārstam vai dermatologam. Nekādā gadījumā nekautrējieties un nejūtieties vainīgs par savu uzmācību. Esiet īpaši vērīgi pret saviem vecāka gadagājuma ģimenes locekļiem, jo ādas ļaundabīgie audzēji – bazalioma un plakanšūnu karcinoma visbiežāk attīstās mūža otrā pusē. Taču tas nenozīmē, ka šie audzēji nevar attīstīties jaunākā vecumā. Izpausmes ir līdzīgas, tādēļ jebkurā vecumā neparastāki ādas veidojumi tomēr pārbaudāmi, lai ir skaidrs, ka tie nav ļaundabīgi.

Neparasti veidojumi, audu sabiezējumi

Sāksim virzienā no galvas uz leju. Vispirms apskatiet sevi spogulī, vai nepamanīsiet kādas formas asimetrijas vai neparastus veidojumus – uz sejas, kakla, virs atslēgkaula vai citur. Nav nepieciešamas īpašas zināšanas sevis iztaustīšanā – pietiks, ja viegli ar roku nobrauksiet gar abiem kakla sāniem, maigi izspaidīsiet krūtis (sievietēm), sēklinieku maisiņus (vīriešiem), paduses, cirkšņu apvidu. Parasti, pat ja veidojums nesāp un citādi netraucē, mēs zinām par tā eksistenci. Cita lieta, ka nenovērtējam tā potenciālo bīstamību. Tātad, ko mēs īsti meklējam?

Aptaustot kakla apvidu – vai nav kādi mezgli vai veidojumi (iespējams, palielināti limfmezgli). Taustot krūtis, vai nav kādi sabiezējumi, mezgli, sacietējumi, atšķirīga taustāmā struktūra dažādos krūts apvidos vai salīdzinot abas krūtis. Visticamāk, jūs nespēsiet novērtēt, vai tie ir nopietni vērā ņemami vai nē, tādēļ labāk uzticieties ārstam. Krūts pārmaiņu gadījumos sāciet ar savu ginekologu vai ģimenes ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā nosūtīs jūs uz papildu izmeklējumiem. Latvijā sievietēm, sākot no 50 gadu vecuma līdz 69 gadiem, reizi divos gados pieejams valsts apmaksāts krūšu rentgenizmeklējums jeb skrīninga mamogrāfija. Lūdzu, neignorējiet jums atsūtīto uzaicinājuma vēstuli, jo tā var glābt jums dzīvību. Dažkārt sievietes ir sašutušas, kāpēc skrīninga mamogrāfiju neveic jaunākām vai vecākām sievietēm. Tas tādēļ, ka gandrīz puse no visiem krūts audzējiem Latvijā attīstās tieši šai vecuma grupā no 50 līdz 69 gadiem. Taču, ja jums ir konkrētas sūdzības, droši dodieties pie ģimenes ārsta jebkurā vecumā un jūs tiksiet iekļauta zaļā koridora plūsmā, kas būtiski paātrinās jūsu izmeklēšanu un diagnozes precizēšanu.

Aptaustot rokas, kājas, vēderu, sānus, pievērsiet uzmanību, vai nav kādi neparasti zemādas veidojumi. Savukārt aptaustot sēklinieku maisiņus, vai nav kādi neparasti sacietējumi. Pat, ja tie jūs netraucē, noteikti aizejiet pie ģimenes ārsta vai urologa. Sēklinieku unltrasonoskopiska izmeklēšana ir vienkārša un ātri pieejama metode, kas visdrīzāk dos atbildi, vai taustāmais veidojums satur šķidrumu (visdrīzāk tad tas būs labdabīgs) vai blīvākus audus, kad būs nepieciešama rūpīgāka izmeklēšana un veidojuma morfoloģiska pārbaude. Sēklinieku audzēju prognozi lielā mērā ietekmē audzēja histoloģiskā formā un, protams, cik ātri cilvēks aizies pie ārsta. Latvijā diemžēl nereti jauni vīrieši ļoti kautrējas ar šo problēmu pie kāda griezties, tādēļ ir svarīgi saprast, ka sēklinieku audzēji agrīnās un dažkārt pat vēlākās stadijās ir ļoti labi ārstējami. Slimību ielaižot vai atsakoties no terapijas, prognoze, diemžēl, ir bēdīga.

Comments are closed.