Kam pievērst uzmanību? [1. daļa]

Kam pievērst uzmanību? [1. daļa]

Nereti cilvēki uzdod jautājumu: “Kā lai es iedomājos par vēzi, kādām sūdzībām pievērst uzmanību?” Diemžēl viennozīmīgas atbildes uz šo jautājumu nav. Šobrīd zināmi ap 200 dažādas lokalizācijas, ar dažādu augšanas un progresēšanas ātrumu, dažādu reakciju uz ārstēšanu un atšķirīgu prognozi audzēji. Tādēļ turpmāk tekstā pievērsīšos tām sūdzībām, par kurām, kā tas no pieredzes zināms, cilvēki neiedomājas kā par nopietnu veselības problēmu. Turklāt tas vienādi attiecas gan uz līdz šim veseliem cilvēkiem, gan uz cilvēkiem ar jau reiz pārslimotu vēža slimību….

Read More Read More

Slimības uztvere

Slimības uztvere

Nereti runājot ar pacientiem, man rodas sajūta, ka mēs katrs runājam savā valodā. Tāpat arī kolēģi palaikam žēlojas, ka nevarot saviem pacientiem neko iestāstīt. Viņi spītīgi turās pie sava – netic, apšauba, uzdod neērtus jautājumus, bet tas traucē ārstniecības procesu. Kāpēc tas tā notiek, un vai tur ir iespējams kaut ko mainīt? Slimums un slimība Slimība – tie ir izmainīti laboratoriskie vai citu izmeklējumu rādītāji, noteiktas sūdzības un simptomi, kas raksturo kādu vairāk vai mazāk precīzi definējamu stāvokli. Slimums –…

Read More Read More

Kāpēc pacienti iet pie ārsta?

Kāpēc pacienti iet pie ārsta?

Jautājums pirmajā brīdī var šķist visai dīvains, taču, iedziļinoties niansēs, mēs varam saprast, kāpēc cilvēki nereti rīkojas tā, kā nu viņi mēdz darīt. Protams, ja cilvēkam ir jelkāda veselības problēma, agrāk vai vēlāk viņš pie ārsta aizies. Taču kā ir ar vēža slimniekiem? Izrādās – nedaudz savādāk. Ar pilnīgi citādām gaidām un emocionālo piesātinājumu vēža slimnieks iet uz kārtējām vizītēm, nemaz nerunājot par pirmajiem ārsta apmeklējumiem diagnozes precizēšanas laikā, pabeidzot terapiju, brīdī, kad konstatēta slimības atjaunošanās, gaidot kārtējo izmeklējumu rezultātus….

Read More Read More

Kancerofobija jeb bailes no vēža

Kancerofobija jeb bailes no vēža

Kancerofobija ir paniskas bailes no vēža. Kaut arī mēs visi it kā zinām, ka vēzis sabiedrībā ir samērā izplatīta slimība, taču dažkārt indivīda līmenī tā mēdz izspēlēt ar mums nelāgus pārdzīvojumus. Kancerofobija ir viens no izolētu fobiju (baiļu) veidiem, kas kaut kādā veidā asociējas ar agrāk vai nesen piedzīvoto, dzirdēto, redzēto vai lasīto. Piemēram, sieviete atnāk uz pieņemšanu ļoti satraukusies par savu krūšu veselību, jo, lūk, viņas draudzenei nesen atklāts krūts vēzis, no krūts vēža pirms kāda laika nomirusi vīra…

Read More Read More

Onkolītiskā viroterapija laiku lokos un tās vieta vēža ārstēšanā mūsdienās

Onkolītiskā viroterapija laiku lokos un tās vieta vēža ārstēšanā mūsdienās

Neskatoties uz milzīgo progresu konkrētu audzēju (pamatā – bērniem) ārstēšanā, ASV prezidenta Ričarda Niksona 1971. gadā izsludinātais karš pret vēzi diemžēl pat tagad pēc turpat pusgadsimta nav nesis cerētos rezultātus. Cilvēki visā pasaulē joprojām slimo un mirst no vēža. Pozitīvais pienesums aprobežojies vien ar dzīvildzes pagarināšanu, bet ne pilnīgu izārstēšanu, tādēļ saprotama ir vēlme meklēt jaunas iespējas, kas būtu efektīvas, drošas, ērtas, pacientiem pieejamas un papildus neradot mokošu blakņu slogu. Vēsture Interese par vīrusu pielietojumu onkoloģijā radās jau XIX gadsimta…

Read More Read More

Vai audzēja parādīšanās ir dabas kļūda, kas skar tikai cilvēkus?

Vai audzēja parādīšanās ir dabas kļūda, kas skar tikai cilvēkus?

Par ļaundabīgiem audzējiem kā slimību grupu noteikti var teikt – tie bija, ir un būs. Pretēji viedoklim, ka daudzas slimības mūsdienās ir aplamā dzīvesveida, stresa un piesārņojuma dēļ, audzēji eksistēja jau ilgi pirms tam. Audzēju paliekas dinozauru fosilijās datējamas ar 70-80 miljoniem gadu pirms mūsu ēras. Vecākais zināmais ļaundabīgais audzējs, kas konstatētais cilvēkam, ir 1932. gadā Luisa Līkija (Luis Leaky) atrastajā 4,2 -3,9 miljonus gadu pirms mūsu ēras dzīvojuša australopiteka galvaskausa kaulos. Vēža šūnas atrastas arī trīstūkstoš gadus pirms mūsu…

Read More Read More

Quo vadis oncologia jeb cik tālu vēl līdz Mēnesim?

Quo vadis oncologia jeb cik tālu vēl līdz Mēnesim?

Runājot par nākotnes perspektīvām onkoloģijā, nevar nepieminēt divus būtiskus atspēriena punktus pagātnē. 1971. gada 23. decembrī ASV prezidenta Ričarda Niksona parakstītais Nacionālais Vēža akts paredzēja miljardiem vērtu “šunta budžetu” (bypass budget), lai, apejot liekas administratīvas procedūras, nauda efektīvāk taptu izmantota vēža apkarošanas dažādām aktivitātēm, tai skaitā jaunu metožu izstādē un ieviešanā. Pagāja 45 gadi, taču cilvēki joprojām slimo un mirst no vēža, lai arī cik emocionāli plašsaziņas līdzekļi nevēstītu par nepārtraukto progresu un zīmīgajiem sasniegumiem onkoloģijā. Gluži kā gaidot komunismu,…

Read More Read More