Vai vēzis var attīstīties pilnīgi veselam cilvēkam?

Vai vēzis var attīstīties pilnīgi veselam cilvēkam?

Vēža augšana un attīstība ir lēns daudzpakāpju process. Parasti paiet vairāki gadi, retāk mēneši, kamēr audzējs sasniedz vismaz viena kubikcentimetra izmēru. Tālākā attīstība jau notiek daudz straujāk, taču nereti audzējs aug tik lēni, ka vairākus gadus vai pat gadu desmitus var nelikt sevi manīt. Kāpēc tā notiek – vienam straujāk, citam lēnāk? Arī uz šo jautājumu īstas atbildes vēl nav.

Nav un nevar būt tā, ka pēkšņi vienā dienā pilnīgi veselos audos parādās ar neapbruņotu aci pamanāms vai taustāms veidojums. Šis process visticamāk noritējis ilgstoši, zem šķietami labdabīgu pārmaiņu maskas. Šūnu augšanas traucējumi var būt dažādi, taču tie visi nebūt nenoved pie audzēja attīstības. Aprēķināts, ka mūsu organismā ik dienas veidojas kāda šūna, kas teorētiski varētu ar laiku pārveidoties audzējā, taču tas tā nenotiek. Gluži tāpat kā viena bezdelīga pavasari nenes, tā arī viena mutācija nebūt ne visos gadījumos nespēj aizsākt tādu šūnu pārvērtību kaskādi, kas noved pie ļaundabīgas transformācijas (pārveides). Acīmredzot nepieciešami vēl kādi ārēji vai iekšēji stimuli, lai šo procesu ierosinātu. Piemēram, mēs labi zinām, ka smēķēšana ir pierādīti saistīta ar lielāku plaušu vēža attīstības risku, taču nebūt ne visi smēķētāji 100% saslimst ar vēzi. Kāpēc? Kas viņos ir atšķirīgs? Kas viņus pasargā, bet lielu daļu citu smēķētāju ne? Šādi un līdzīgi jautājumi pēdējos gados aizvien vairāk nodarbina zinātniekus visā pasaulē, talkā ņemot ģenētiskas un molekulārbioloģiskas metodes, lai noskaidrotu citādi prātam grūti saprotamas lietas.

Ļaundabīgi audzēji galvenokārt attīstās mūža otrajā pusē. Tā Latvijā tuvu 90% audzēju attīstās pēc 50 gadu vecuma, ko, protams, var skaidrot gan ar mutāciju uzkrāšanos, gan pavājinātu imūnsistēmu, kaitīgiem paradumiem un citām dzīves laikā uzkrātām veselības problēmām. Bet kāpēc slimo bērni un jauni cilvēki? Kas viņos ir tik īpašs vai atšķirīgs?

Audzēja diagnoze parasti ir kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Īpaši gadījumos, kad cilvēks tiešām ir dzīvojis veselīgi (nav smēķējis, nav lietojies alkoholu, ievērojis mērenību ēšanā, lietojis labi sabalansētu uzturu un bijis fiziski aktīvs) un arī ģimenē neviens ar ļaundabīgiem audzējiem nav slimojis. Kāpēc tā ir noticis? Un cilvēks sāk meklēt iemeslus, dažkārt iemaldīdamies arī iracionālos skaidrojumos, piemēram, lāsts, Dieva sods, maksa par grēkiem un tamlīdzīgi.

Tiek lēsts, ka vismaz trešdaļā, ja pat ne pusē gadījumu audzēju cēloniskie faktori ir potenciāli novēršami. Proti, tie ir faktori, kas saistāmi ar mūsu pašu labprātīgi (retāk piespiedu kārtā) izvēlētu izturēšanos un dzīvesveidu (smēķēšana, alkohola lietošana, mazkustīgs dzīvesveids, hiperkaloriska un trekna uztura lietošana, dzīve piesārņotā vidē, dzimumdzīves higiēna, valsts piedāvāto skrīninga programmu ignorēšana un tamlīdzīgi). Visā pasaulē laiku pa laikam visdažādākās valstiskās un nevalstiskās organizācijas nāk klajā ar ieteikumiem vēža riska samazināšanā. Tādus priekšlikumus ir izstrādājusi arī Eiropas Komisija:

  • Nesmēķējiet, vai, ja esat smēķētājs, pārtrauciet smēķēt. Neatkarīgi no jūsu smēķēšanas stāža un paradumiem šī netikuma pārtraukšana ar laiku ticami samazinās jūsu individuālo risku saslimt ne tikai ar plaušu vēzi, bet arī virkni citu audzēju (mutes dobuma, rīkles, balsenes, aknu, dzemdes kakla);
  • Lietojiet veselīgu sabalansētu uzturu. Tas nozīmē, ka uzturā jābūt daudz šķiedrvielā, dabiskiem antioksidantiem, vitamīniem, mikroelementiem. Uzturam jābūt iespējami svaigi sagatavotam ar minimālu sāls un konservantu piedevu, izvairoties no sālītiem, marinētiem, konservētiem vai termiski pārmērīgi apstrādātiem produktiem. Lietojiet iespējami vairāk dārzeņus un augļus un ierobežojiet cukura pievienošanu ēdieniem;
  • Ierobežojiet alkohola patēriņu;
  • Rūpējieties par normālu ķermeņa svaru. Iespēju robežās palieliniet savu ikdienas fizisko aktivitāti, lietojiet šķiedrvielām bagātāku un taukvielām nabadzīgāku uzturu;
  • Izsargājieties no nekontrolēta ultravioletā starojuma. Saule visiem ir nepieciešama būtisku dzīvības procesu nodrošināšanai, taču pārmērīga sauļošanās un solāriju apmeklēšana ir pierādīts ādas audzēju riska faktors. Īpaši sargājami ir mazi bērni un pusaudži;
  • Izvairieties no zināmiem kancerogēniem dabā un sadzīvē, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus un lietojot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus;
  • Vakcinējieties pret zināmām un pierādītām slimībām, kas var veicināt vēža attīstību – B hepatītu un humāno papilomas vīrusu;
  • Aktīvi piedalieties skrīninga un agrīnās diagnostikas pasākumos. Diemžēl, kā rāda pieredze, pat šķietami zinoši un informēti cilvēki mēdz ignorēt šos pasākumus, uzskatot, ka tas uz viņiem neattiecas.

Ievērojot šos ieteikumus, jūs būsiet darījis visu iespējamo, lai mazinātu vai pat pilnībā novērstu šobrīd zināmo vēzi potenciāli veicinošo faktoru kaitīgo ietekmi uz savu organismu.

Audzēju ir ļoti daudz, to formas niansēti atšķirīgas un ierosas mehānismi joprojām neskaidri. Tādēļ neviens jums nevar dot absolūtas garantijas, ka, pat pedantiski ievērojot visus veselīga dzīvesveida priekšrakstus, jūs nekad nesaslimsiet ar kādu no ļaundabīgiem audzējiem. Taču jūs vismaz nebūsiet pats ar savu rīcību šo slimību tīši provocējis, veicinājis vai ielaidis.

Ja veselā miesā jāmājo veselam garam, tad garam (mūsu apziņai, prātam un rīcībai) no savas puses arī ir jāgādā par mūsu miesas veselumu.

Comments are closed.