Ķīmijterapija [3]

Ķīmijterapija [3]

Pēc kādiem kritērijiem ārsts izvēlas ķīmijterapiju?

Tas, vai ārsts jums izvēlēsies viena medikamenta lietošanu (monoterapija), vairāku preparātu (kombinētu) ķīmijterapiju vai secīgi nomainīs dažādas shēmas, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, ārsti vadās no Eiropas, Amerikas vai Latvijas vadlīnijām konkrētu audzēju ārstēšanā, tās pielāgojot vietējām iespējām (galvenokārt valsts apmaksātu zāļu pieejamībai). Vadlīnijās savukārt ir apkopota dažādos klīniskos pētījumos gūtā pieredze. Tiesa, pētījumos parasti tiek iekļauti pacienti pēc noteiktiem kritērijiem, tādēļ ekstrapolējot (pārnesot) šos datus uz reālo pacientu kopumu, galarezultāti var nedaudz atšķirties. Parasti vadlīnijas piedāvā vairākus risinājumus ar dažādām zāļu kombinācijām vai monoterapiju. Nav tā, ka ir tikai viens pareizais ceļš. Atkarībā no konkrētās situācijas ķīmijterapijas izvēle dažādiem pacientiem var atšķirties un par to ir jārunā ar savu ārstu. Tā nav, ka, ja trūkst viena konkrēta (parasti jauna un dārga) medikamenta, tad vairs nav nekā , ar ko ārstēt. Brīnumlīdzekļu onkoloģijā nav. Ielūkojieties NCCN vai ESMO vadlīnijās un paši pārliecināsieties, ka piedāvājuma klāstā ir arī jau sen zināmi medikamenti un neviens pat negrasās tos izņemt no saraksta, jo tie joprojām ir efektīvi.

Ne mazāk svarīgs izvēli ietekmējošs faktors ir personīgā, citu kolēģu vai literatūrā rodamā pieredze par konkrētā medikamenta vai zāļu kombinācijas efektivitāti, toksicitāti un drošību. Var gadīties, ka ļoti konkrēta audzēja gadījumā jums piedāvātais medikaments vai to kombinācija pētījumā iesaistītiem pacientiem palīdzēja (audzējs samazinājās izmēros vai pat pilnībā izzuda), piemēram, 40% gadījumu. Vai šī terapija noteikti palīdzēs arī jums, to neviens iepriekš nevar prognozēt. Ja pētījumā konkrētais medikaments palīdzēja 40% pacientu, iespējams reālā dzīvē tie var būt vairs tikai 30%. Tātad jums jārēķinās ar 30% varbūtību, ka izvēlētā terapija jums palīdzēs, un 70% iespējamību, ka tomēr nē. Katram ir tiesības cerēt uz labāko scenāriju, un varbūt jums tas arī piepildīsies. Taču esiet piesardzīgi. Ja pastāv varbūtība, ka terapija jums nepalīdzēs (būs jāpaiet vismaz 3 mēnešiem, lai par to pārliecinātos metastātiska audzēja gadījumā), bet piedāvātā terapija ir toksiska, smagi panesama un var radīt nopietnas blaknes, tad noteikti pārrunājiet ar ārstu citas iespējas (citas zāļu kombinācijas vai monoterapija). Savukārt par adjuvantās jeb profilaktiskās terapijas efektivitāti mēs varam pārliecināties tikai pēc daudziem gadiem. Nereti tiek piesaukta piecgadu dzīvildze kā kritērijs terapijas efektivitātei. Ja jau piecu gadu laikā nekas slikts nenotika, tad jau būs vesels. Taču piecgadu dzīvildze mums norāda tikai uz to, ka pacients ir dzīvs. Bet vai vesels? Turklāt slimības atjaunošanās var notikt arī pēc 10, 15 un 20 gadiem. Nereti tiek piesaukts arī bezrecidīva periods, proti, laiks no slimības atklāšanas brīža vai terapijas sākšanas brīža līdz pirmajām metastāzēm vai recidīva, ko izmanto kā vienu no adjuvantās terapijas rādītājiem. Klīniskos pētījumos to ir ērti izmantot, nav jāgaida daudzie gadi.

Vēl viens no faktoriem, ko nereti ņem vērā, ir pieredze par remisijas ilgumu ar konkrēto ķīmijterapijas metodi. Proti, cik lielā mērā medikaments vai to kombinācija nodrošināja slimības samazināšanos vai izzušanu līdz nākamām metastāzēm vai atkārtotam atjaunošanās brīdim. Var jau visu sasaistīt ar skaitļiem. Taču jāņem vērā, ka katrs cilvēks ir unikāls un to, kā medikamentu kombinācija iedarbosies uz jums, diemžēl iepriekš nav pasakāms.

Terapijas izvēle tāpat ir atkarīga no jūsu vispārējā veselības stāvokļa, blakusslimībām, lietotajiem medikamentiem. Nav tā, ka vecums ir vienīgais šķērslis, lai saņemtu efektīvu terapiju. Protams, novecojot mazinās gan imūnsistēmas, gan pārējo orgānu funkcionālā kapacitāte, kas var negatīvi atsaukties, piemēram, uz toksisko vielu izvadīšanu no organisma. Taču viss ir jāskatās kontekstā gan ar esošām veselības problēmām, gan paredzamo ķīmijterapijas toksicitāti. Nav jēgpilni ordinēt smagu, toksisku un grūti panesamu ķīmijterapiju, ja tā būtiski pasliktinās jūsu dzīves kvalitāti.

Tādējādi varu teikt, ka nav absolūtu pareizo kritēriju, pēc kā izvēlēties ķīmijterapijas veidu. Katrai shēmai ir savi plusi un savi mīnusi, ar ko jārēķinās. Turklāt palaikam var rasties nepieciešamība mainīt preparātus vai to kombināciju. Tāpat jāsaprot, ka ķīmijterapija, kas palīdzēja slimības sākumā var nepalīdzēt vēlāk, tai progresējot.

Ārsti labprāt ordinē jaunākos medikamentus vai to kombinācijas, un pacientiem sāk likties, ka tie noteikti būs labāki par vecajiem. Taču tā arī nav tiesa visos gadījumos, jo paredzēt konkrēti jūsu audzēja jutību uz vismodernāko un plaši izreklamēto līdzekli iepriekš nav iespējams, par spīti visām smalkajām ģenētiskajām un molekulārbioloģiskajām izmeklēšanas metodēm. Nepārdzīvojiet, ja kādu no plaši reklamētajiem dzīvību glābjošajiem medikamentiem nevarat atļauties. Varbūt tieši jums tas būtu radījis vairāk komplikāciju nekā labumu. Taču jums ir tiesības izvēlēties un, kā zināms, cerība mirst pēdējā. Lai jums veicas!

Ja man ķīmiju vispār nepiedāvā…

Var gadīties, ka jums ir audzējs, kas praktiski nereaģē uz ķīmijterapiju, tādēļ tās ordinācija nav jēgpilna. Jums, iespējams, piedāvās citas metodes (apstarošanu, hormonterapiju, imūnsistēmu modulējošu terapiju, mērķterapiju, onkolītisko viroterapiju, novērošanu).

Smagas blakusslimības (aknu vai nieru funkcionāla mazspēja, slikti koriģētas hroniskas slimības), iepriekšējo ārstēšanas metožu radītas komplikācijas (piemēram, kaulu smadzeņu darbības apsīkums ar nepietiekamu asins elementu ražošanu) var būt par iemeslu terapijas atteikšanai vai atvieglotiem terapijas nosacījumiem. Piemēram, mazākas terapijas devas vai mazāk agresīvi medikamenti. Var gadīties, ka terapiju nākas pārtraukt, pārcelt uz vēlāku laiku vai vispār atcelt. Taču tas noteikti tiek darīts jūsu labā, ņemot vērā jūsu pašreizējo vispārīgo stāvokli.

Tādēļ arī, lai jūs nemulsina tas, ka jūsu palātas biedri ar it kā to pašu diagnozi saņem atšķirīgu ārstēšanu. Jūs tāpēc nebūt netiekat ārstēts sliktāk vai mazāk intensīvi. Ārstēšanas režīms tiek pieskaņots jūsu slimībai kontekstā ar jūsu organisma tābrīža iespējām.

Kā gatavoties ķīmijterapijai?

Pirms ķīmijterapijas uzsākšanas būtu labi veikt dažus priekšdarbus. Ja laiks atļauj, noteikti aizejiet pie zobārsta un salabojiet zobus. Tā kā ķīmijterapija var ilgt vairākus mēnešus un tās laikā pastāv liels infekcijas risks, būtu labi, ja jūs jau iepriekš likvidētu infekcijas perēkļus mutē. Ķīmijterapijas laikā nevajadzētu zobus ne labot, ne protezēt.

Ja esat atbilstošā vecumā un paredzams, ka tuvākā laikā saņemsiet uzaicinājumu uz ginekoloģisko skrīningu, tad veiciet šo testu pirms ķīmijterapijas sākšanas, vai arī atlieciet to uz pusgadu pēc visu ķīmijterapijas kursu pilnīgas pabeigšanas. Tas tādēļ, ka ķīmijterapijas laikā iespējama viltuspozitīva atrade (mainās gļotādas šūnas), kas tikai nevajadzīgi jūs satrauks.

Ja ārsts jūs ir brīdinājis par iespējamu matu izkrišanu, tad iesaku jau laikus iegādāties parūku un savus matus apgriezt iespējami īsi. Tas tādēļ, lai, sākoties matu izkrišanai, jums tas būtu mazāk traumējoši, nekā rītos ieraudzīt uz spilvena vai sukā garu matu kušķus. Tā arī cilvēki jums apkārt pieradīs pie jūsu īsā cirpuma. Parūku tāpat izvēlaties ar iespējami īsāku matu griezumu. Parūka, protams, nav obligāta. Daudzas sievietes izvēlas palikt ar gludu galvas virsu vai iemācas skaisti siet dažādus lakatus.

Padomājiet par transportu uz un no ķīmijterapijas procedūrām. Zinu, ka daudzas pacientes brauc ar savu mašīnu vai sabiedrisko transportu, taču var gadīties, ka pēc sistēmas jutīsities savārgusi vai miegaina. Vismaz uz pirmajām pāris procedūrām būtu labi, ja kāds jūs aizvestu un atvestu.

Ķīmijterapijas laikā valkājiet ērtu, elpojošu apģērbu. Īpaši piedomājiet par piedurknēm. Tā kā terapiju vairumā gadījumu ievada caur sistēmu elkoņa vēnā, tad piedurknēm vajadzētu būt ērti uzlokāmām, atpogājamām vai arī ģērbieties tā, lai roka būtu ērti atbrīvojama. Daudzas sievietes dod priekšroku dalītam apģērbam – biksēm vai svārkiem un attiecīgi blūzītei vai krekliņam.

Ierodoties uz ķīmijterapijas procedūru, kas var ilgt vairākas stundas (iepriekš to noskaidrojiet, cik ilgi būs jābūt pie sistēmas), jau iepriekš padomājiet, ko paņemt līdzi, lai kavētu sev laiku. Tā var būt kāda grāmata. Taču, manuprāt, ļoti labs risinājums ir mazs portatīvais atskaņotājs (pleijeris) ar austiņām. Varat palūgt kādam ierakstīt jums tīkamu nomierinošu mūziku. Ļoti plašs piedāvājums pieejams YouTube. Piemēram, mūzika relaksācijai, miegam, smadzeņu nomierināšanai. Tā var būt tīkama klasiskā mūzika, taču tikpat labi tā var būt arī cita jums tīkama mūzika atbilstoši jūsu gaumei un tābrīža noskaņojumam. Mūsdienās viedierīcēs tāpat iespējams noskatīties filmu, izrādi, operu baletu, klausīties kādas lekcijas vai mācīties kādu svešvalodu, apgūt jaunu hobiju. Lai netraucētu pārējos pacientus, vienmēr lietojiet austiņas. Šis atkal ir veids, kā apmierināt jūsu tuvinieku vēlmi jums palīdzēt un atbalstīt.

Noteikti izrunājieties ar savu priekšniecību darbā. Var gadīties, ka jums izdodas sarunāt ķīmijterapiju piektdienas pēcpusdienās un pirmdien jūs jau spējat atgriezties darbā. Tāpat var gadīties, ka ķīmijterapiju labi panesat un atbrīvojums no darba jums nemaz nav nepieciešams. Taču iepriekš to ir grūti paredzēt, tādēļ būtu labi, ja jūs informētu savu darba devēju par priekšā stāvošo ārstēšanās kursu, un to, ka jums var nākties ņemt darbnespējas lapu. No pieredzes zinu, ka kolēģi darbā parasti ir saprotoši un atbalstoši. Cita lieta, ka jūs pats tā kā negribētu viņus par to informēt. Pārdomājiet rūpīgi un noteikti atstājiet sev kādu atkāpšanās ceļu, ja izrādīsies, ka ķīmijterapiju panesat ar grūtībām. Jums pilnīgi noteikti pienākas darbnespējas lapa, ko droši varat izmantot. Tāpat no pieredzes zinu, ka sievietes ļoti labprāt šo iespēju izmanto dažādu mājas lietu kārtošanai vai bērnu izvadāšanai. Iesaku nepārspīlēt ar savām aktivitātēm, bet izmantot šo laiku, lai tiešām atpūstos un atgūtu spēkus.

Noteikti apsveriet palīdzību no citiem. Tas attiecas tiklab uz bērnu aprūpi, tā mājas soli un iepirkšanos. Daļa sieviešu uzskata, ka ķīmijterapijas laikā var kalnus gāzt un neies jau nevienam taujāt pēc palīdzības. Taču tā ir aplama nostāja. Jums noteikti vajag palīdzēt, jo terapija ir ļoti energoietilpīgs process. Proti, bojāto vai iznīcināto veselo šūnu vietā organismam ir jārada jaunas, un tas prasa noteiktus papildu enerģijas resursus, kas slimības laikā jums nav bezgalīgi. Jau vēl pirms ķīmijterapijas sākuma padomājiet, kurš un ko varētu jums palīdzēt. Piemēram, iepirkties, pagatavot ēdienu, aizvest bērnus uz dārziņu vai pulciņiem un tamlīdzīgi. Gadās, ka funkciju pārdale ne tikai saliedē ģimeni, bet tam ir arī audzinoša ietekme uz bērniem. Tā vietā, lai patriektu viņus malā, dodiet iespēju viņiem pieaugt un uzņemties daļu atbildības par mājas soli. Ļoti bieži nākamajās dienās pēc ķīmijterapijas jums var būt nelaba dūša, varbūt pat vemšana, kad par ēšanu un ēst gatavošanu nemaz negribēsies domāt. Būtu labi jau iepriekš pagatavot un iesaldēt sev maltīti nelielu porciju veidā. Tad atliks to tikai atlaidināt un nebūs jāstāv pie plīts. Tāpat labs risinājums, ja maltīti jums var pagatavot kāds cits, laikā, kamēr esat ārpus mājas, jo nereti tieši ēdiena smarža ir tā, kas var radīt šķebināšanu un nepatiku pret ēdienu. Taču ēšana ķīmijterapijas laikā jums ir ļoti svarīga. Šai laikā nevajadzētu aizrauties ar smagiem ēdieniem (trekniem, ceptiem), bet priekšroku dot sakņu sautējumiem, viegli pasutinātiem augļiem, dažādiem salātiem, papildinātiem ar eļļu, drupinātiem riekstiem (ja nav mutes gļotādas iekaisums), sēklām, garšaugiem.

Comments are closed.